Zigmara Liepiņa pārdomas par Kārli Ulmani un izrādi “Vadonis”

[flashvideo filename=http://faili.apollo.lv/files/panorama/flv/645574.flv /]
Apollo Video

• • •

“Pikšu” saimnieka Gunāra UImaņa pārdomas
par sava vectēva brāli Kārli Ulmani

[flashvideo filename=http://faili.apollo.lv/files/panorama/flv/645615.flv /]
Apollo Video

Ko šodienas Latvija varētu pārņemt no Ulmaņlaikiem?
«Panorāma», Otrdiena, 15. septembris, APOLLO

Šo ceturtdien pie skatītājiem nonāks jaunais mūzikls «Vadonis» – stāsts par Kārli Ulmani. Kādas atziņas būtu noderīgas no Ulmaņlaikiem šodienas krīzes Latvijai? Uzveduma mūzikas autors Zigmars Liepiņš uzskata, ka Latvijas politiķi ir pazaudējuši virzienu, kur īsti iet un kas esam. Vairāk skatieties «Panorāmas fokusā»!

[flashvideo filename=http://faili.apollo.lv/files/apollo.redakcija/flv/645549.flv /]

(video flv fails ŠEIT)

Tagad Zigmars var nodoties tam, pēc kā ilgojas dvēsele, – radīt mūziku. Ar dvēseles stīgām.

Komponists Zigmars Liepiņš, kas līdz šim vairāk rakstījis par pasaku varoņiem, nu ķēries pie kā reālāka – muzikālas izrādes par Kārli Ulmani. Lai gan – arī šis tēls tautas apziņā ir teju folklorizējies. Pirmizrāde – 17. septembrī Nacionālajā teātrī. Par ulmaņlaikiem un ne tikai viņu iztaujā žurnāls „Patiesā Dzīve”. Read more »

Delfos lasu: «Pirms gada 4. septembrī toreizējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība paziņoja, ka “iesaldēs” visu valsts sektorā strādājošo – skolotāju, mediķu un policistu – algas.» Tātad, 4.septembrī Latvijas valsts lielākie svētki ir mūsu valsts katastrofas gadadiena. Pat ne Dzejas dienas, kas arī sākušās tieši šodien. Read more »

Kārlis Ulmanis dzimis
1877. gada 4. septembrī Bērzes pagastā
Šodien aprit 132 gadi, kopš visdižākā Latvijas valstsvīra dzimšanas.

Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Kārlis Ulmanis kā pirmais Ministru prezidents izveidoja Pagaidu valdību, kurā pats uzņēmās apgādības, zemkopības un arī ārlietu ministra pienākumus. Jaunās valsts darbības programmā viņa galvenais mērķis bija Latvijas pilnīga atbrīvošana un neatkarības pamatu nostiprināšana. Kā prioritāte viņam bija arī rūpes par  kaut elementāru tautas pārticību. Ulmanis no pirmās dienas kārtoja pārtikas nodrošinājuma problēmas, agrārreformas, kultūras dzīves atjaunošanas u.c. svarīgākos jautājumus. 1920. gada 11. jūnijā tika sasaukta Satversmes sapulce un izveidota ceturtā valdība. Tā izstrādāja projektu agrārreformai un noslēdza miera līgumu ar komunistiskā režīma Krieviju. 1922. gada 18. jūnijā, Kārļa Ulmaņa ierosināta, valdība izveidoja Kultūras fondu. Kārlis Ulmanis bija četru pagaidu valdību (18.11.1918 – 18.06.1921) un trīs parlamentāro valdību (24.12.1925 – 06.05.1926,  27.03.1931 – 05.12.1931, 17.03.1934 – 15.05.1934) vadītājs. 1934. gada 15. maijā, jasmīnu apvērsuma laikā, bez neviena šāviena Ulmanis atlaida Saeimu un apturēja visu partiju ilggadīgi tautai kaitniecisko darbību. Astoto reizi par Latvijas Valsts valdības vadītāju – Ministru Prezidentu viņš bija no 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada jūlijam. Kultūras laukā Kārļa Ulmaņa iedvesmotas bija Draudzīgā aicinājuma, Tēvzemes balvas, Uzvaras laukuma izbūves projekta, Studiju fonda un daudz citas idejas. Pirmajos trīs Ulmaņa valdīšanas gados tika uzceltas 283 jaunas skolas.  1940. gada 22. jūlijā Kārli Ulmani ar viltu izveda Krievijas virzienā, kur Krasnovodskas cietuma lazaretē smagi slims viņš mira mocekļa nāvē. Read more »

Foto: janisjancis
Šodien iznācis jaunākais “Ievas stāstu” numurs. Ar tajā publicētajām versijām par Kārli Ulmani gribu padalīties arī savā blogā. Pēc attieksmes, kāda pret izcilo politiķi izveidojusies pēdējo divu dekāžu laikā, jāsecina, ka boļševiku mūsu valstī kļuvis ievērojami vairāk, kā padomju laikos. Iespējams, ka paši boļševiki to nemaz nezina, turpinot rotāties apzīmējumiem “liberāļi”, “demokrāti”, “humānisti” vai tml. Sibīriju izcietis Ulmaņa brāļa mazdēls “Pikšu” saimnieks Gunārs Ulmanis pēc savas pieredzes “brīvajā” Latvijā zemāk lasāmajā tekstā to pasaka izsmeļoši precīzi.

Padomju sistēmai Vadoņa autoritāti degradēt neizdevās. Postkomunistiskās valdības, ārdot un iznīcinot Latviju līdz kondīcijai, kādu piedzīvojam šodien, Vadoņa autoritāti degradējušas ar neslēptu naidu. Šis naids nav bijis apslēpjams arī visu bijušo postpadomju valdību darbos. Ja tās kaut mazliet Latviju būtu mīlējušas, mūsu valsts līdz tādai morālai un saimnieciskai katastrofai nebūtu novesta. Read more »

Šodienas preses konferencē Nacionālajā teātrī bija ļoti daudz žurnālistu un ļoti daudz minerālūdeņa. Bija arī maz svaiga gaisa. No žurnālistu puses bija arī neviens jautājums radošajai grupa. Laikam visi tik izsmeļoši savus vēstījumus paudām, ka žurnālisti zaudēja valodu. Tie nedaudz atguvās, kad atsevišķā preses konferences daļā viens pret visiem nosēdās Zigmars Liepiņš. Bet šeit ieklāšu savas uzrunas žurnālistiem sagatavotā teksta matricu.
Read more »