Pirms pārpublicēju “Patiesās Dzīves” tekstu, gribu norādīt uz trim aplamībām tā ievadā:
1) mana sieva Līga nekad dzīvē nav strādājusi par bārmeni bijušā Planetārija kafejnīcā ar iesauku Dieva auss;
2) no Krimuldas prom devāmies nevis “šā gada vasarā”, bet 14 gadus agrāk;
3) nekad “publiskajā telpā” neesmu “sūdzējis grēkus” – zināmā gadījuma dēļ atļāvos liecināt par šo laikmetu un apsēstībām, ar kādām tas mēdz dāsni un ar mēdiju vislielāko atbalstu dalīties (arī ar mani). K.D.
INTERVIJA Kaspars Dimiters
Sandra LANDORFA
Patiesā Dzīve Nr.19 , 25.septembris 2009
Viņš ir izaudzis no ļoti spēcīgām saknēm, aktieru Vijas Artmanes un Artura Dimitera ģimenē. Līdzās mantotajam radošajam garam Kasparam bija arī daudz brīvības. Radošu profesiju ģimenes jau atšķiras no citām – bērns tādās aug kā radošā laboratorijā, starp gudrām sarunām, piepaceltā emocionālā gaisotnē, taču – ko tur liegties – bieži tādās trūkst miera, stabilitātes, varbūt pat veselīga mietpilsoniskuma. Kā teicis Hermanis Hese – katram Stepes vilkam vajag pavisam vienkāršu, mietpilsonisku mammu, kas rūpējas par puķēm un zupas katlu. Arī aktieriem, protams, tas viss ir, tikai – citās proporcijās un izpausmēs.
Kaspars ātri vien sajuta sevī vēlmi uzrunāt tautu. Brīvība cilvēkā nereti mīt kopā ar spurainumu, un tāds viņš gribēja būt – Kaspars kļuva par dziesminieku jeb bardu. Princesīte, Mana Āfrika, mana Antarktīda (kuras joprojām skan radio ēterā), un iepretim – dzēlīgas, atklātos tekstos runājošas dziesmas, kas daudzus gan kaitināja, gan smīdināja, jo ir, ir tajās gan labs humors, gan asprātība, gan dzēlības. Lasi tālāk »
Pēdējās divās dekādēs padomju laiku plosītās tautas dvēseles sekmīgi turpināja plosīt vēl rafinētāka un nežēlīgāka sistēma. Žēlīgāki kļuva tikai jaunajā pēcatmodas operācijā lietotie anestēzijas līdzekļi, kurus pieņemts apzīmēt ar vārdu “mediji”.
Vārds cēlies no vārda “medium”, kura nozīmju rindā uzmanību saista tulkojumi “šķīdinātājs”, “aģents”, “starpnieks”. Postpadomju ateistiskā ideoloģija vairs netika uzurpēta ar primitīvas agresijas paņēmieniem, bet ar manipulācijas, imitācijas un lingvistiskas programmēšanas metodēm. Komunisma masu aģitācijas pelēcībā nonīkušajiem jaunā preses brīvības atmosfēra likās kā varavīksne. Tikai dziļāk acīgie laikus piefiksēja, ka šķietamā daudzkrāsainība pie attiecīgas intensitātes agrāk vai vēlāk visas krāsas sajauks un preses šķietami brīvajā telpā dominējošais tonis atkal kļūs pelēkais.
Sākumā bija patriotisms, tautiskums, latviskums, pacilājoši mītiņi Mildas vai Brāļu kapu Mātes ēnā, atbilstoša reportāžu esence, taču pavisam drīz šīm tautā ilgi dusējušajām un stihiski uzgavilējušajām jūtām tika pievienots jau Rietumos aprobētā liberālisma “šķīdinātājs” (medium). Sekulārā humānisma ideoloģijas absorbēti “aģenti” (medium), kas joprojām maskējas zem nosaukumiem “žurnālisti”, patriotisma un nacionālisma vielu pamazām sāka atšķaidīt. Tie bija no savējo vidus savervētie “starpnieki” (medium), kuru uzdevumos ietilpa nacionālo interešu un mērķu imitēšana, pamazām tos devalvējot. Lielā mērā šos vietējos aģentus dziļāk motivēja un instruēja “brīvās pasaules” vaļības par normu pieņēmušie latviešu emigranti un to atvases. Drugs, sex & rock’n’roll ideoloģija daudzu trimdas tautiešu smadzenēs bija izdarījusi lielāku apvērsumu, kā komunistu laiki mūsējās. Spožākajai liberālisma apoloģētei no Dziesmu svētku estrādes visas tautas priekšā atlika nobļauties “Mēs esam stipri!”, kad pēdējais spēks mūs pameta pavisam un sākās reaktīva pikēšana lielķezas bezdibenī. Lasi tālāk »
Panorāmas Fokuss, Piektdiena, 18. septembris (2009)
Partijas Jaunais laiks priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa saka, ka negribētu dzīvot valstī, kur kāds vadonis nosaka, kas darāms. Viņasprāt, parlamentārā demokrātija piedāvā brīvības, kas jāspēj novērtēt. Tiesa, viņa arī atzīst, ka šobrīd valdošajā koalīcijā īstas vienotības nav. Ja tas nemainīsies, viņa uzskata, var tikt zaudēta valsts.
UN VĒL TE Lasi tālāk »
Vai tautas vēlēts prezidents glābtu Latviju?
«Panorāma», Ceturtdiena, 17. septembris (2009)
Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju labprāt vēlētos tautas vēlētu prezidentu. Arī pazīstamais advokāts Andris Grūtups uzskata, ka parlamentāra iekārta latviešiem ir postoša un glābt tautu var, ja vispārējās vēlēšanās ievēlētu tālredzīgu cilvēku. Vairāk skatieties «Panorāmas fokusā».
Lasi tālāk »
Tik īsa ir mūsu tautas sabiedriskās pašapjēgas jeb (salaikojumā ar Dainu laikmetu) modernās literatūras vēsture. Tik īsa, taču tik dziļa, cilvēciski varena un dzidra. Pēc pēdējo dekāžu “orgānu, dziņu un locekļu dekadences” tajā aizvien vairāk pasmeļos kā Jēkaba akā, pie kuras samariete Fotīnija sastapa visai radībai vienādi Vienīgo Radītāja Atspulgu – Nācarieti. Pat ja Ziemeļnieks rakstīja Strenčos vai Poruks dalījās porukos citur dislocētā mentālā dziednīcā, pat šo filigranītā dzelošo dzejgaru kaislībās izlasu Dieva tuvumu. Pat sevi par letiņu Nīčši iedomājušos zociķi Raini “Jāzeps ar viņa brāļiem” padara par dievkalpojošāko izglītības ministru mūsu vēsturē. Kā tas var būt, ka literatūra, neķidājot literātus dažādi ķērušo politisko uzskatu modi, nekavēja dievotajiem kļūt vēl dievotākiem, svētajiem vēl svētākiem, romantiķiem vēl romantiskākiem, ideālistiem vēl ideālākiem? Pat pirmās brīvvalsts 100 galvainais saeimas deputātu ganāmpulks, kuru drupināja 25 tajā iekļautās partijas, tautu nespēja tā kretinizēt, kā to paguva atmodas laikā varas grožus ierijušie post boļševiki. Lasi tālāk »
«Panorāma», Trešdiena, 16. septembris (2009)
• • •
Ainārs Bambals, K.Ulmaņa dzīves pētnieks
• • •
Viesturs Pauls Karnups, ekonomikas vēstures profesors
www.blogs.krustaskola.lv
Zigmara Liepiņa pārdomas par Kārli Ulmani un izrādi “Vadonis”
Apollo Video
• • •
“Pikšu” saimnieka Gunāra UImaņa pārdomas
par sava vectēva brāli Kārli Ulmani
Apollo Video
Apollo Video
http://video.apollo.lv/albumi/panorama_363772/panoramas_fokuss/645574?cat=1
Ko šodienas Latvija varētu pārņemt no Ulmaņlaikiem?
«Panorāma», Otrdiena, 15. septembris, APOLLO
Šo ceturtdien pie skatītājiem nonāks jaunais mūzikls «Vadonis» – stāsts par Kārli Ulmani. Kādas atziņas būtu noderīgas no Ulmaņlaikiem šodienas krīzes Latvijai? Uzveduma mūzikas autors Zigmars Liepiņš uzskata, ka Latvijas politiķi ir pazaudējuši virzienu, kur īsti iet un kas esam. Vairāk skatieties «Panorāmas fokusā»!
(video flv fails ŠEIT)
Tagad Zigmars var nodoties tam, pēc kā ilgojas dvēsele, – radīt mūziku. Ar dvēseles stīgām.
Komponists Zigmars Liepiņš, kas līdz šim vairāk rakstījis par pasaku varoņiem, nu ķēries pie kā reālāka – muzikālas izrādes par Kārli Ulmani. Lai gan – arī šis tēls tautas apziņā ir teju folklorizējies. Pirmizrāde – 17. septembrī Nacionālajā teātrī. Par ulmaņlaikiem un ne tikai viņu iztaujā žurnāls „Patiesā Dzīve”. Lasi tālāk »
