Zemāk pievienotais audio, protams, ir ļoti specifiski ortodokss. Tam, kas klausīsies ar sirdi, Kronštates Jāņa sacītais būs dziedinoši ortodokss arī kā luterānim, baptistam, katolim vai godprātīgam brīvbaznīcas kristietim.
Kronštates Jānis dzīvoja pirms vairāk kā 100 gadiem. Ja jau toreiz bija TĀ, tad KĀ jau ir šodien?
Toreiz pēc atkrišanas no Patiesības sekoja pasaules vēsturē vēl nepiedzīvota posta gadsimts – boļševiku revolūcija, Staļina un Hitlera genocīds. Kas sekos pēc šīs daudzkārt masīvākās un labprātīgākās atkrišanas no Patiesības?
Sv.Kronštates Jānis par pievīlējiem ganiem
www.blogs.krustaskola.lv
Jau 25 gadus esmu pareizticīgs. Pievienojos šai baznīcai vēl padomju laikos. Tā kā Latvija vēsturiski bijusi zem Krievijas patriarhijas omofora, Antiohijas vai Aleksandrijas pareizticīgo patriarhijām pievienoties nebija iespējams. To nenožēloju, jo tik daudz padomju režīma nokauto jaunmocekļu no ticīgo vidus, cik ir Krievijai, nav nevienai tautai pasaulē. Nu zinu arī, ka tās ir divas un pavisam dažādas tautas – krievi boļševiku pēcteči un patiesi pareizticīgi krievi.
Regulāri klausos krievu priestera tēva Dmitrija Smirnova ētera sarunas ar klausītājiem raidstacijā Radoņež. Nav krieviem otra tik konkrēta, iedvesmota, reālistiska un drosmīga ētera misionāra, kāds ir viņš. Visvairāk viņu ienīst paši krievi. Vispirms jau boļševiku pēcteči, taču arī tie, kas uzskata sevi par pareizticīgiem un dzīvo sen zaudētās Krievijas varenības ilūzijā. Tēvs Dmitrijs viņu ilūzijas atmasko un drosmīgi apliecina patiesību par aizvien dziļāko postu, kādā Krievija nonāk šodien.
Gan tiem, kas krievus nīst akli, gan tiem, kuru antipātijas ir pamatojamas, iesaku noklausīties zemāk pievienoto viņa pēdējās svētdienas radio ētera fragmentu, kurā tēvs Dmitrijs ļoti tieši pasaka, ka Krievijas un krievu tautas, kādu to atceras šīs impērijas vēsture, vairs nav un pavisam drīz, ja viss turpināsies tāda pat garā, nekas nepaliks pāri arī no tās, kas vēl ir. Read more »
Ja kāds man vaicātu “cik tad tev paliek?”, nu jau mierīgi atbildētu: “Paldies Dievam, arvien mazāk.” 53 jau dižu mūžu lielākā pusīte. Tātad, liecība tam, ka īstā jeb mūžīgā dzīve par vēl vienu gadu pienākusi tuvāk. Paša dzimšanas dienas man jau labu laiku nenozīmē neko. Arī senākā kristīgā tradīcija mēdz svinēt vārda dienas jeb eņģeļa dienas, kad piemin svētā vārdu, kādā tevi nosaukuši. Arī svētos parasti piemin, svinot viņu piedzimšanas dienu mūžībai, ne to, kad tie ienākuši šai paejošajā pasaulē. Tātad, nāves diena ir daudz lielāka dzimšanas diena. Bet šai pasaulei tas viss jau sen nesaprotami. Read more »
Par bijušo godību liecinošais melnais Pokrova kapsētas marmors ir ievainots. Tas bija vesels laikmets, kad padomju ielas būvēja pāri senču kauliem. Vienu tā arī nosauca – par Senču ielu. Latvieši, glābdami ielas būvniecības darbu apdraudētos tuvinieku pīšļus, naktī tos pārapbedījuši Pokrova kapsētas tuvumā. Vēsturiskā perspektīvā brūču aprises saplūst un paliek vien pārliecība, ka cietuši esam visi.
Kad nesen apkopu mātes kapu, priecājos, ka nozāģēti daži koku milži un kapsētā ir vairāk gaismas. Arī nepasakāmais, slāvu burtiem uz staltajiem un sagrautajiem kapu krustiem kaltais miers, bija kļuvis plašāks. Nekāda protesta, nekādu šķiru vai tautu cīņu. Pareģis Finks pazemē ne ar ko te nav labāks vai sliktāks par Kutuzova adjutantu. Abi aizmirsti vienādi. Read more »
Nacionālpatriotiski noskaņoti latvieši par vērtīgu pamatu atzinuši bijušā Krievijas speciālo vienību trenera Alekseja Kadočņikova izstrādāto tuvcīņas sistēmu. Ja bija iespējams pārvarēt kaujas spējai nederīgus aizspriedumus konkrētas fiziskās cīņas tradīcijas sakarā, ceru, ka aizspriedumi pārvarāmi arī attiecībā pret garīgās cīņas ortodokso tradīciju.
23.maijā sporta kompleksā “Izmailova” Patriarhs Kirils tikās ar vairāk kā 170 Maskavas augstāko mācību iestāžu studentiem. Klausīties viņa uzrunu bija pulcējušies ap 4000 jauniešu. Aicināti bija ne tikai pareizticīgi studenti, bet visdažādāko uzskatu jaunieši. Pēc formas, satura, dziļuma un tiešuma Patriarha Kirila runa bija unikāla ne tikai Maskavas vai Krievijas mērogā, bet visas pasaules situācijas un dzirdēto tās vērtējumu kontekstā. Nepārprotami šī tikšanās liecina par Krievijas PB misijas kursa maiņu, aktivizējot misiju kā tradicionāliem, tā inovatīviem paņēmieniem. Lai gan Latvijā ir multikonfesionāla situācija, ceru, ka Patriarha sacītais iedvesmos arī Latvijas PB vadītājus un arī pie mums Baznīca spēs uzrunāt sabiedrību tikpat dzīvi un mūsdienīgi, kā tas izdodas mūsu Patriarham. Read more »
Šodien biju kādas ticīgas sievas rokās. Viņa mani paņēma un gāja. Aiz manis viņai līdzi gāja Marija un Raimonds. Arī ticīgi ļaudis. Pie Vērmanes parka ieejas policists viņus apturēja. Sieviete, kas nesa mani, sacīja: ielaidiet Kristus dēļ. Policists paskatījās uz sievieti, tad uz mani, pajautāja sievietei, vai viņai līdzi atkal nav svētītais ūdens un vai es esmu labi piesiets pie viņas, un tad ielaida.
Sieviete mani nēsāja pa visu varavīkšņaino dārzu un mani redzēja visi. Visi fotogrāfi mani fotografēja, visi filmētāji filmēja. Kāda geja māte pienāca, paskatījās manī un sadūšojās ar mani nesošo sievieti parunāt. Šī māte gandrīz raudot stāstīja, ka viņas dēls arī ir gejs, taču viņa viņu ļoti mīl un nezina, ko darīt. Mani nesošā sieviete novēlēja šai mātei: lai Dievs tev palīdz. Arī es viņai palīdzēšu, jo iespiedos dziļi šīs sievietes atmiņā. Read more »
