Ko jūs domātu par cilvēku, kurš neko nedara savas dzīves labā, bet gaida, lai to viņa vietā izdarītu citi, un visās nelaimēs vaino citus? Kā jūs justos, ja šāds cilvēks būtu jūsu dēls, znots, vedekla vai pat dzīves biedrs? Un ja nu izrādītos, ka šāds cilvēks esat jūs pats? Taču mūsu gadījums ir vēl daudz traģiskāks: bezatbildīgu dzīvi savos 18 pastāvēšanas gados ir atļāvusies visa mūsu valsts – Latvija.
“Problēma” ar uzraksta “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem” ir paņēmiens, kā 18 gadus defoltā pasīvie inteliģenti (ticu, ka ar vistīrākajiem motīviem) rada iespaidu, ka arī viņi beidzot pacīnījušies par Latvijas neatkarību. Tas, protams, arī ir veids kā novērst uzmanību no “Draudzības dienu” Baltijas mēroga Sodomas mutantu ambīcijām, kuri šogad nolēmuši maršēt garām Brīvības ielas katedrālei un dievnamiem. Cūku gripas vīrusu izplata, lai novērst uzmanību no globālās krīzes. Uzvaras pieminekļa sakarā radītais kaitinošais vīruss tiek izplatīts, lai novērstu uzmanību no jau nez kurās Latvijas neatkarības zaudēšanas pēcAtmodas laikā.
Putnu gripa, atipiskā pneimonija… Nu cūku gripa. No tādām pandēmijas draudu ziņām ar lopisko gripu nāvīgi visizcūkotākā Meksikas zeme vakar pat sāka pa īstam trīcēt. No parastās gripas ASV vidēji gadā mirst līdz 26000 cilvēku, t.i., ap 70 cilvēku diennaktī. Par to, protams, nerunā. Nesanāk šovs un nevar menedžēt paniku. No simtiem citu slimību mirst simtkārt vairāk nelaimīgo, kamēr sākumā minētās nez kāpēc tika draudīgi suminātas par bīstamākajām. Meli. Putnu gripas reklāmas kampaņa maksāja dzīvību miljoniem veselu putnu, kamēr cilvēku upuru skaits bija salīdzinoši niecīgs. Un tad arī vēl nav 100% zināms, no kā. Kur putnu gripa palika? Kur palika atipiskās pneimonijas perēkļi? Šai sakarā atceros kādu tā laika rakstu, kur notiekošo komentēja ievērojams patologanatoms – ВЫДУМАННЫЕ БОЛЕЗНИ.
Lasi tālāk
Ivars Ījabs,
LU Politikas nodaļas docents
Cilvēku, kurš savā darba dzīvē ir saistīts ar sociālajām zinātnēm, šis pārmaiņu laiks var novest pie eksistenciālām pārdomām vai pat pie depresijas. Kas gan tās par zinātnēm, ja reiz ar visu savu lieljaudas jēdzienu un metožu aparātu nespēj skaidri pateikt gandrīz neko pat par tuvāko nākotni? Visā pasaulē žurnāli, reportāžas un ekspertu blogi sniedz tik daudz atšķirīgu viedokļu par mūsu turpmāko dzīvi, ka jebkāda vienota kompetenta pozīcija liekas nesasniedzama. Prognozēšana, protams, notiek uz visiem stūriem. Taču izmantotās teorijas un par relevantiem atzītie fakti ir tik atšķirīgi, ka visi ekspertu skaidrojumi pamazām sāk drīzāk atgādināt literāras aktivitātes, ar kurām eksperti pūlas uzturēt savu prestižu tā vietā, lai atklāti pateiktu — par to, kas būs, mēs īstenībā ne velna nezinām. Zinātniskas prognozes arvien uzskatāmāk novirzās no eksaktuma un neitralitātes, iegūstot morālas un politiskas pārliecības nokrāsu. Distancētība, detaļas un neitralitāte droši vien atgriezīsies tad, kad jau pēckrīzes laikā ekonomisti un politologi varēs aizpildīt savu profesionālo žurnālu lappuses ar iecienīto prognozēšanu post-factum: mēs jau sen zinājām, ka tieši tā arī notiks, tikai mūs neviens neklausīja. Lasi tālāk
. . . Latvijas globuss . . .
Daudz esmu domājis,
kā Latvijai sevi būtu jāpozicionē
pasaules lielvaru mežonīgajā prērijā -
kādai tai būtu jābūt attiecībās
ar Eiroūniju, NATO, ASV, ANO, SVF, PB,
Krieviju un, pavisam drīz, arī ar Ķīnu.
Atbildi uzgāju nejauši.
Lūk, video:
Lasi tālāk
Zemāk ieskandalētais posts taču nebija mans viedoklis. Vienkārši mēdzu neticēt visam, kam tic visi. Neesmu zinātnieks, taču arī man ir zināma zināšanu pieredze. Kāds mūsu ģimenes tuvs draugs testējās uz HIV. Tika atzīts par inficētu. Sašļuka totāli. Jau tika noteikta ārstēšanās programma, zāles… Pārdomājam, pasērfojam alternatīvo viedokļu zōnās un nolēmām, ka draugam jāiet uz vēl vienu pārbaudi, tikai pavisam citā klīnikā. Aizgāja un izrādījās pilnīgi vesels. Un tāds, paldies Dievam, ir vēl līdz šai dienai.
Kaut to dažu HIV/AIDS valdošā viedokļa aizstāvju komentāru dēļ vēl labāk nākas saprast, kāpēc vispār tādu ļaužu masu izdodas noturēt dažādu mīti un vīziju gūstā. 20 gadus visas partijas taču pārliecinoši solījušas, ka būs labāk, taču sanācis, ka visās tautai būtiskajās frontēs viss kļuvis tikai sliktāk. Arī paši no tādas ticēšanas neesam kļuvuši labāki – ja ne pavisam amorāli, tad krietni demoralizētāki. Negribot, taču masveidā, ar savas lētticības nevajadzīgajiem upuriem esam kļuvuši par masām iemasēto viedokļu dedzīgiem patērētājiem. Lasi tālāk
Kristus bieži atgādināja: “nepieviļaties”, “pat izredzētie tiks pievilti”. Tas neattiecas tikai uz cilvēka dvēseles dzīvi, bet uz visu cilvēka būtnes eksistenci kopumā. Cilvēks nedrīkst mānīt sevi un nedrīkst pieļaut, ka to māna citi. Taču dzīvojam legalizētu melu impēriju laikmetā un, ja paši neturamies pie Patiesības, kas “augstāka par mūsu prātu un saprašanu”, agri vai vēlu, tādā vai citādā veidā tiksim pievilti. Šīs pasaules valdnieks, kā saka Raksti, ir “slepkava un melu tēvs”. Arī zemāk noskatāmā informatīvā filma par pēdējo dekāžu lielāko mītu “AIDS” uz to spēcīgi norāda.
Lasi tālāk
Aizvakar kādā Pārdaugavas bodītē biju līdzāsstāvētājs varonim, kas bij aizvilcis jau vismaz līdz 70.
Viņš pārdevējai teica: divas sveces, lūdzu.
Saņēmis tādas divas vītas kā uzpampis korķviļķis, viņš pasmaidīja un teica: vecos laikos divas sveces… tas man bija veselai nedēļai.
Pārdevēja atbildēja: ūūūū, tas taču bija jau pirms diviem vai trim gadiem (!!!)
Pircējs bija vīrs, kurš jau sen dzīvo skabūzī bez elektrības.
Ne gluži zem tilta, bet apmēram.
Vai kāds nezina, zem kura tilta ir vissiltāk un visgaišāk?
Vai kāds nezina, kam izdevīgi bomžiem tirgot ātri nodegošas, vītas un dārgas sveces?
Zemāk ieskanēts lielisks teksts, kas parāda, ka situācija Saeimā pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma bija ļoti līdzīga šodienas situācijai. Daudzpartiju haoss, visādas mazas grupiņas ar savām mazajām interesēm. Un katrai tādai grupelei priekšgalā kāda sava autoritāte, kas ne par ko nevēlas sava tēla ēnas sīkās pēdiņas dzēst no parlamenta krēslainās atmosfēras. Kā “zociķus” satrauc lielzemnieki! Kā viņu smadzenēs iedzīto marksisma apses mietu lapiņas trīsuļo bailēs zaudēt ietekmi pār vieglāk manipulējamajām pilsētnieku masām. Gluži kā šodien. Kā Mendera kungam derdzas K.Ulmaņa autoritāte. Un viņš nevar nenojaust, ka jau savas runas laikā gaisā vēdī jasmīna smarža – aromāts, uz kura neredzamajiem spārniem Latvijai tika atnesta veiksmīga saimnieka vai vadoņa apvērstā varas sistēma. Mendera tekstā ir viss šodienas neatlaidīgo demokrātijas izvadīšanas biroja “goda” biedru žults, hroniskais ieradums manipulēt ar “mazākuma interesēm”. Vārdu sakot, menderu, tāpat kā kangaru, mūsu mazās valstiņas mazajos parlamentos vienmēr bijis, ka čumējis un mudžējis. Ja neesiet rozā laši, zemāk lasiet paši (:
Lasi tālāk
