8.augusts, 2009, Elita Veidemane, NRA Mēs
Parīzes Dievmātes katedrāles 50.izrādē skatītājiem kā suvenīrs un tajā pašā laikā noderīga lieta tika dalīti mazi kabatlakatiņi: gadījumā, ja vajadzēs paraudāt. Muzikālās drāmas beigās, kad galvenais varonis, mīlas un ilgu pārņemts, iet bojā, sava asariņa nobira teju katram skatītājam. Skumju katarse lika atmaigt garam un sirdij, un Zigmara Liepiņa mūzika kopā ar lomu spēlētājiem to prata izcili paveikt. 17.septembrī, šķiet, notiks līdzīgi: kabatlakatiņu vēl nebūs, taču karstas un patiesas asaru lāses vagos dzīves nocietinātās dvēseles… Nacionālajā teātrī skanēs, virmos, sāpēs, uzvarēs, zaudēs, mīlēs un mirs Kārlis Ulmanis. Vadonis.
Kad publiskajā telpā pirmoreiz pavīdēja ziņa par to, ka komponists Zigmars Liepiņš sacer mūziku drāmai Vadonis, kam libretu raksta dziesminieks Kaspars Dimiters, daudzi to uztvēra kā pliekanu jociņu, sak, kāds vadonis, apkārt krīze, naudas nav, bet te divi sacer odas vadonim! Un kādam vadonim?! Kārlim Ulmanim, kurš, redz, atdeva krieviem Latviju par divi kapeiki! Bija arī citādi viedokļi, kas cildināja Ulmani. Vienvārdsakot, cilvēki šūmējās, mezdami cits citam sejā pretējus argumentus, lai aizstāvētu vai nonievātu Kārli Ulmani. Bet patiesība, kā vienmēr, atrodas pa vidu – pirmām kārtām atceroties, ka viņš bija cilvēks. Tāds pats kā mēs. Read more »
Kāds Austrumu misionārs, vērojot, kā viņa tauta ļaujas visneiedomājamāko veidu piesmiešanai, sacīja: “Nereaģē vai nu svētais, vai līķis.” Arī manī bieži uzpeld šis jautājums, domājot par mūsu tautas patoloģisko pacietību un gļēvo padevību visam nekrietnajam, ko ar mums jau dara ilgtermiņā. Savu tekstu “Nacionālā pašapziņa vai gūstekņa komplekss?” ieklāju arī nacionālisti.lv blogos. Kā jau paredzēju, šaursliežu latvietības pārstāvji mani automātiski nodēvēja par “Krievijas ietekmes aģentu”. Ja pareizais nacionālisms ir tikai tas, kas ievēro dzelžaino likumu “par krieviem vai nu tikai sliktu, vai neko”, tad… Pamatoti līdzīgi domā arī «petris». To nu ļoti iesaku izlasīt visiem, kas grib palīdzēt ne tikai nacionālismam, bet arī savai tautai. K.D.
Read more »
«Karošanas stratēģija ir šāda:
ja spēks desmitkārt lielāks, kā ienaidniekam, aplenc to;
ja pieckārt lielāks, uzbrūc tam;
ja divkārt lielāks, sadali savus spēkus.
Ja spēki vienādi, vari ar to cīnīties.
Ja spēki mazāki, pārspēj to viltībā.
Ja tevi pārspēj, bēdz.
Jo kas cīņā iet nespēcīgs,
kļūs par spēcīgā gūstekni.»
Sun Czu, Par kara māklsu
Krievijas presē par Latviju rakstīto tekstu meklējumos nejauši uzdūros jau 12.jūlijā “Kas jauns” publicētajam tekstam:
“Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri sevi identificē ar krievu nāciju, varēs dienēt kaimiņvalsts armijā, saņemt finansiālu palīdzību no Maskavas un iegūt dažādus labumus. Tādējādi Latvijā valstisko neatkarību var apdraudēt simtiem tūkstošu iedzīvotāju, kuri cīnīsies nevis par Latvijas, bet gan kaimiņzemes neatkarību.
Kremlis ārvalstīs dzīvojošajiem krieviem grasās izsniegt tā dēvēto “krievu karti”, kas viņiem dos vairākas Krievijas valdības piešķirtās priekšrocības:
* bez ierobežojumiem uzturēties un strādāt Krievijā;
* biznesa atvieglojumus Krievijas Federācijas teritorijā;
* tādas pašas izglītības iespējas kā Krievijas pilsoņiem;
* saņemt no Krievijas bērnu piedzimšanas pabalstus;
* iegūt medicīnisko palīdzību Krievijā.
“krievu kartes” ieviešanu var uzskatīt par reālu draudu Latvijas neatkarībai, jo valstī būs simtiem tūkstošu pilsoņu un nepilsoņu, kas lojāli izturēsies pret kaimiņvalsti, kura nav ne Eiropas Savienības, ne NATO dalībvalsts.”
Read more »
Zem zemāk iepublicētā J.Kučinska teksta “J.Kučinskis: Ko sēsim, to pļausim” saņēmu dzīva cilvēka komentārus. Kopā ar atbildēm nolēmu tekstus publicēt arī postu zonā. Ceru, ka Zabriski ļaunā neņems. Ja saņemšu turpinājumu mūsu sarunai, piepublicēšu to klāt.
Zabriski, 26 Jul 09 at 26 July, 2009
Tas viss ir pareizi. Vienīgais – kur tad esat jūs? Kur bija jūsu anti–Eiropas kampaņa? Kur jūsu vienotība? Sadarbība? Gaudot pa portāliem ir viena lieta, bet patiešām sadarboties – pavisam kas cits. Birznieks, Borovkos, Šmidre, Sausnītis, Dāvis un vēl desmiti miljonāru muldēja par Eiropas briesmām. Nu? Cik viņi ziedoja kampaņai? Grostiņš izdeva kaut kādu bukletiņu, smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi. Pie šīs situācijas vienlīdz vainīgi esat arī jūs, jo jūs bijāt par vāju/slinku/kašķīgu/stulbu, lai virtuves pļāpāšanu pārvērstu darbībā. Read more »
ATMIŅĀ LAKATIŅŠ …
Manas mājas nosaukums ir Latvija. Ir nojauktas četras tās sienas, jumts aizlidojis, palicis vien garš, garš skurstenis. Tas dūmo netīriem, melniem, smirdīgiem dūmiem. Un smird visa mana zeme.
Neatkarīgai Latvijas valstij nav vietas Eiropas Savienībā, jo savā konstitūcijā šī uzurpētā federālā impērija oficiāli ir izdzēsusi kristīguma jēdzienu, noliedzot piederību Kristus svētītajai Eiropas tautu vēsturei. Šī Dieva svētību noliedzošā politika ir vērsta arī pret visu Eiropas tautu tradicionālo ētiku.
Eiropas Savienības visatļautības ideoloģijas dēļ:
1) Manas valsts galvaspilsēta ir pārvērsta Eiropas bordelī;
2) jaunā Rīgas Domes vadība, izmantojot Krievijas lēmumu savā zemē spēļu zāles slēgt, nu Rīgu gatavojas pārvērst arī azartspēļu ellē;
3) homoseksuālisma propaganda un šo pretdabisko seksualitāti par dabisku pasludinoša mācība tiek uzspiesta bērnus izglītojošām iestādēm un visai sabiedrībai kopumā;
4) tiek slēgtas ambulances, slimnīcas, lai gan bezdarba, nabadzības, bezcerības un izmisuma dēļ saslimšanu skaits strauji pieaug, bezpalīdzības stāvoklī daudziem nonākot pat līdz pašnāvībai;
Read more »
Saņemt skaidrā latviešu valodā rakstītu krievu politiķu ambīcijām izdabājošu latvieša komentāru, man, kā latvietim, kas cieņu pret krievu tautu un aicinājumus dzīvot saticīgi esmu apliecinājis jau ilggadīgi, likās pat sirreāli. Tāpēc atļāvos šo sadursmi iecelt postu zonā. Read more »
Ļaujot apziņai pacelties augstāk par Uģa Šulca piezemēto slēdzienu virkni “Kārļa Ulmaņa loma 1940.gada notikumos Latvijā” , un ar padziļinātu uzmanību izlasot zviedru parlamenta deputāta Fredrika Federli mājienu, ka mūsu negatīvā attieksme pret homoseksuālistiem var ietekmēt investīciju plūsmu Baltijas virzienā, radās virkne vērtīgu un nacionālo pašapziņu stiprinošu pārdomu.
Tā kā mana uzmanība šobrīd īpaši koncentrēta uz Vadoņa Kārļa Ulmaņa personību un viņa nopelniem, jautājums ir viens: vai par to, ka Ulmanis bez pretošanās atdeva valsti, viņš definējams par nodevēju vai pravieti?
Read more »
