Lielais Mazums

Vējš pilsētas kokiem bija noplēsis pēdējo lapu kārtu. Nekā krāsaina, ko uzlūkot, vairs nebija. Tramvaju sliedes sen bija pārklājušās ar rūsu. Ielu asfalta plaisās šur tur jau dzeltēja pirmo rudeni sagaidījusī zāle. Visi veikali sen bija slēgti un izdemolēti. Arī pilsētas pamestās kafejnīcas stāvēja izsistiem skatlogiem. Pilsētas ielās nebija manāms neviens cilvēks.

Dārgāko dzīvokļu nami bija cieši aizslēgti, pirmo stāvu logi aizdarīti metāla vai biezu dēļu vairogiem. Bagātākās un savstarpējās kaujās izdzīvojušās ģimenes bija nocietinājušās arhitektoniski vērtīgāko dzīvojamo ēku rajonā, kas augstā metālu un betonu nožogojuma dēļ veidoja no pārējās pilsētas pilnīgi norobežotu zonu. Bagāto ģimenes katra bija ieņēmusi pa daudzstāvu namam, kas no iepriekšējās labklājības laikiem tik atšķirīgajos apstākļos bija pārvērsti gan noliktavās, gan elektrostacijās, gan cietokšņos. Uz jumtiem slējās saules bateriju paneļi, vēja ģeneratori, dažāda izmēra cisternas, transformatoriem līdzīgas iekārtas un visādas nenosakāmu funkciju konstrukcijas. Uz katra nama stāvēja arī divi vai trīs pret dažādām debesu pusēm pavērsti ložmetēji. Tā šī zona sagaidīja jau otro rudeni.
Read more »