Kā gulbji balti padebeši iet,
Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet—
Tur tālumā, kur ziemas nepazīst,
Kur rozes mūžam zied un nenovīst…
Tālāk Veidenbaumam neļaušu turpināt. Lai katra mūžīga dvēsele raksta savu turpinājumu. Taču ilgas visām dvēselēm ir ļoti līdzīgas. Gada laikā pēc mammas pārcelšanās dzīves neredzamajā pusē sirds pieredze liecina, ka Murjāņu dārzā tik ļoti mīlētās un koptās rozes mammu turpina priecēt arī Dieva dārzos. “Mūžam ziedošo un nevīstošo” puķu smaržu viņa man dāvā katrā lūgšanā, kad ar mammu tiekamies.
Svētdien 11.oktobrī plkst. 10 no rīta Pokrova kapu Dievmātes patvēruma baznīcā* sāksies Dievišķā Liturģija ar aizlūgumu par Elizabetes (Vijas Artmanes) jau gadu mūžībā pārcēlušos dvēseli.
Blakus šim dievnamam ir kapella, kurā līdz pārnešanai uz Kristus Piedzimšanas katedrāli atdusējās Sv.Rīgas Jānis (Pommers)**. Pēc kanonizēšanas viņš pārcēlās uz katedrāli, kamēr mamma pa to pašu maršrutu pirms gada no katedrāles pārcēlās uz Pokrova kapiem.
“Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņa priekšā visi ir dzīvi”, tāpēc arī pēc nāves palikt dievnama tuvumā ir liels pagodinājums, ar kādu Dievs pagodinājis savu kalponi Elizabeti Viju Artmani.
Pokrova kapu vadība šajā pat dienā, 11.oktobrī, plkst. 11 rīko arī Vijas Artmanes piemiņas talku.
* 14.oktobrī būs Dievmātes patvēruma svētki – Pokrova kapu baznīcas altārsvētki.
** Sv.Rīgas Jānis mocekļa nāvi sagaidīja 1934.gada 12.oktobrī – tātad, dienu pēc mammas aiziešanas pieminēšanas, pieminēsim savu latviešu svēto.
www.blogs.krustaskola.lv
