Pirms pārpublicēju “Patiesās Dzīves” tekstu, gribu norādīt uz trim aplamībām tā ievadā:
1) mana sieva Līga nekad dzīvē nav strādājusi par bārmeni bijušā Planetārija kafejnīcā ar iesauku Dieva auss;
2) no Krimuldas prom devāmies nevis “šā gada vasarā”, bet 14 gadus agrāk;
3) nekad “publiskajā telpā” neesmu “sūdzējis grēkus” – zināmā gadījuma dēļ atļāvos liecināt par šo laikmetu un apsēstībām, ar kādām tas mēdz dāsni un ar mēdiju vislielāko atbalstu dalīties (arī ar mani).  K.D.

INTERVIJA Kaspars Dimiters
Sandra LANDORFA
Patiesā Dzīve  Nr.19 , 25.septembris 2009

Viņš ir izaudzis no ļoti spēcīgām saknēm, aktieru Vijas Artmanes un Artura Dimitera ģimenē. Līdzās mantotajam radošajam garam Kasparam bija arī daudz brīvības. Radošu profesiju ģimenes jau atšķiras no citām – bērns tādās aug kā radošā laboratorijā, starp gudrām sarunām, piepaceltā emocionālā gaisotnē, taču – ko tur liegties – bieži tādās trūkst miera, stabilitātes, varbūt pat veselīga mietpilsoniskuma. Kā teicis Hermanis Hese – katram Stepes vilkam vajag pavisam vienkāršu, mietpilsonisku mammu, kas rūpējas par puķēm un zupas katlu. Arī aktieriem, protams, tas viss ir, tikai – citās proporcijās un izpausmēs.

 Kaspars ātri vien sajuta sevī vēlmi uzrunāt tautu. Brīvība cilvēkā nereti mīt kopā ar spurainumu, un tāds viņš gribēja būt – Kaspars kļuva par dziesminieku jeb bardu. Princesīte, Mana Āfrika, mana Antarktīda (kuras joprojām skan radio ēterā), un iepretim – dzēlīgas, atklātos tekstos runājošas dziesmas, kas daudzus gan kaitināja, gan smīdināja, jo ir, ir tajās gan labs humors, gan asprātība, gan dzēlības. Read more »

L ī g a    D i m i t e r e:    P Ē D Ē J A I S    L Ū G U M S

Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram, LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, LR Veselības ministrei Baibai Rozentālei, LR Kultūras ministram Intam Dālderim, Izglītības ministrei Tatjanai Koķei, LR Iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, Valsts Drošības Policijas priekšniekam Jānim Reinikam,Valsts policijas priekšniekam Valdim Voinam, Rīgas mēram Nilam Ušakovam, Rīgas vicemēram Ainaram Šleseram, LR Saeimas deputātiem Valērijam Agešinam, Vitālijam Aizbaltam, Igoram Aleksandrovam, Dzintaram Ābiķim, Solvitai Āboltiņai, Mārim Ārbergam, Aijai Barčai, Silvai Bendrātei, Andrim Bērziņam(ZZS), Andrim Bērziņam(LPP/LC), Guntim Bērziņam, Vilnim-Edvīnam Bresim, Uldim Briedim, Augustam Brigmanim, Valērijam Buhvalovam, Vladimiram Buzajevam, Borisam Cilevičam, Ingrīdai Circenei, Ilmai Čepānei, Jurim Dalbiņam, Gundaram Daudzem, Oļegam Deņisovam, Jurim Dobelim, Inai Druvietei, Jānim Dukšinskim, Jānim Eglītim, Guntim Jānim Eniņam, Intai Feldmanei, Sergejam Fjodorovam, Aleksandram Golubovam, Uldim-Ivaram Gravam, Mārim Grīnblatam, Valdim Ģīlim, Pēterim Hankam, Aleksejam Holostovam, Dzintaram Jaundžeikaram, Nikolajam Kabanovam, Imantam Kalniņam, Oskaram Kastēnam, Andim Kāpostam, Jānim Klaužam, Andrejam Klementjevam, Ivanam Klementjevam, Ventam Armandam Krauklim, Albertam Krūmiņam, Mārim Kučinskim, Janīnai Kursītei-Pakulei, Sarmītei Ķikustei, Jānim Lagzdiņam, Gunāram Laicānam, Madaram Lasmanim, Ainaram Latkovskim, Visvaldim Lācim, Kārlim Leiškalnam, Lienei Liepiņai, Ingmāram Līdakai, Anatolijam Mackevičam, Sergejam Mirskim, Miroslavam Mitrofanovam, Vinetai Muižniecei, Vitālijam Orlovam, Leopoldam Ozoliņam, Artim Pabrikam, Vairai Paeglei, Raimondam Paulam, Karinai Pētersonei, Skaidrītei Pilātei, Igoram Pimenovam, Jakovam Plineram, Jānim Porietim, Paulam Putniņam, Dzintaram Rasnačam, Jānim Reirim, Ivanam Ribakovam, Ingunai Rībenai, Mārtiņam Rozem, Artūram Rubikam, Antai Rugātei, Annai Seilei, Atim Slakterim, Jurim Sokolovskim, Oskaram Spurdziņam, Dagnijai Staķei, Jānim Strazdiņam, Kārlim Šadurskim, Viktoram Ščerbatiham, Staņislavam Šķesteram, Aigaram Štokenbergam, Pēterim Tabūnam, Jānim Tutinam, Jānim Urbanovičam, Imantam Valeram, Aleksejam Vidavskim, Dzintaram Zaķim, Mihailam Zemļinskim, Ausmai Ziedonei-Kantānei, Ērikai Zommerei. Read more »

ATMIŅĀ LAKATIŅŠ …
Manas mājas nosaukums ir Latvija. Ir nojauktas četras tās sienas, jumts aizlidojis, palicis vien garš, garš skurstenis. Tas dūmo netīriem, melniem, smirdīgiem dūmiem. Un smird visa mana zeme.

Neatkarīgai Latvijas valstij nav vietas Eiropas Savienībā, jo savā konstitūcijā šī uzurpētā federālā impērija oficiāli ir izdzēsusi kristīguma jēdzienu, noliedzot piederību Kristus svētītajai Eiropas tautu vēsturei. Šī Dieva svētību noliedzošā politika ir vērsta arī pret visu Eiropas tautu tradicionālo ētiku.

Eiropas Savienības visatļautības ideoloģijas dēļ:

1) Manas valsts galvaspilsēta ir pārvērsta Eiropas bordelī;

2) jaunā Rīgas Domes vadība, izmantojot Krievijas lēmumu savā zemē spēļu zāles slēgt, nu Rīgu gatavojas pārvērst arī azartspēļu ellē;

3) homoseksuālisma propaganda un šo pretdabisko seksualitāti par dabisku pasludinoša mācība tiek uzspiesta bērnus izglītojošām iestādēm un visai sabiedrībai kopumā;

4) tiek slēgtas ambulances, slimnīcas, lai gan bezdarba, nabadzības, bezcerības un izmisuma dēļ saslimšanu skaits strauji pieaug, bezpalīdzības stāvoklī daudziem nonākot pat līdz pašnāvībai;
Read more »

Intervija ar Līgu Dimiteri NRA pielikumā MĒS
Teksts: Elita Veidemane
Ludmilas Osipovas foto no Kaspara Dimitera personīgā arhīva

Līga ieslīd mazajā kafejnīcā kā viegla, netverama ēna, tikai baltais lakatiņš ap galvu un sniega krāsas kreimenes rokās apliecina, ka tā nav parādība. Tādi divi gaismas akcenti tumšā stāva aprisēs. Pēkšņi iedomājos, ka nekad neesmu viņu redzējusi bez lakata – ar plīvojošiem matiem, smejošu, uz pirkstgaliem pastiepušos, tādu, kas nevaldāmi priecājas par to, ka aizsniegta debesu maliņa. Bet lielās acis ir klusas pazemības pilnas, matu celiņš zem lakata ir taisns kā viņas pārliecība. Līga man pasniedz reibinošo kreimeņu sauju. „Piedod, ka nokavēju,” viņas smaids aizskrien tikpat ātri kā parādījies.

„Vai tā nav Dimitera sieva? Nu, tā, kas tur uz ielas ar krustu gulēja!” – pēkšņi dzirdu skrapstošu čukstu no blakusgaldiņa puses. Tur sēdošās divas sievietes mēģina neizrādīt ziņkāri. Nezinu, vai Līga to dzird, bet man gribas sievietēm atčukstēt, ka viņa ne tikai to vien ir darījusi. Tomēr atsakos no polemikas, jo laiks ir atvēlēts tikai mums abām – Līgai Dimiterei un man. „Viens krāsains žurnāls man piedāvāja dažus simtus latu, lai es viņiem sniedzu interviju. Negribu, lai mani pērk. Negribu dienām un nedēļām ilgi mētāties veikalos pa žurnālu plauktiem. Atteicos,” stāsta Līga. Viņai taisnība: nopirktu interviju pēc tam var pārtaisīt pēc sava prāta, reizēm pat tā, ka intervējamais neatrod nevienu paša teiktu vārdu. Bet es gribu dzirdēt tieši to, ko saka Līga. Varbūt notiks tā, ka vēl kāds kopā ar mani saklausīs viņas teikto. Read more »

Laikā, kad konkrētu mēdiju mērķtiecīgi sabojātās reputācijas dēļ nevaru savākt nepieciešamos līdzekļus, lai uzceltu pieminekli savai mātei, radoši nolēmu to uzcelt Latvijas ievērojamākajam prezidentam Kārlim Ulmanim. Iedvesmojis Zigmaru Liepiņu, nu kopā ar viņu rakstu mūziklu “Vadonis – Kārlis Ulmanis”.

Šajā sakarā 22.maijā mani intervēja laikraksta “Diena” žurnāliste (ŠEIT). Atbildēju vaļsirdīgi, neko nenojauzdams par jau sagatavoto provokāciju. Tikko “Dienā” parādījās manas atbildes mūzikla sakarā, sadaļā “Tautas balss” uznira vairākas nedēļas veca manas mātes kapa vietas fotogrāfija ar pievienotu tekstu: “Lai Kaspars Dimiters vispirms ar godu, cieņu un mīlestību apkopj savas mātes aktrises Vijas Artmanes kapavietu un tad “ķeras klāt” Kārlim Ulmanim! Apbrīnoju cilvēkus, kas ir gatavi ar viņu strādāt kopā!” (ŠEIT). Read more »

2005.gada 16. martā performanču, uzsaukumu un citu radošu provokāciju māksliniece Līga Dimitere savā tekstā “Īss mātes vēstījums“, kas bija adresēts LR izglītības sistēmai un tās ministrei Inai Druvietei, atļāvās šādi iekliegties: Read more »