Latviešu vairums kopš padomju okupācijas pavisam nav aizrāvušies “tikai ar Straumēniem”. Daudzi par tiem joprojām neko nezina. 20 gadus LV izglītības sistēma reformēta tā, ka bērni un jaunieši pat vajadzīgā ideālisma minimumu no eposa “Straumēni” nesaņem. Jā, Imants Ziedonis tā nosauca šo Virzas darbu – eposs par mājām.
Lai Ķīlis labāk uzķīlē kādu konservatīvāku nācijas izdzīvošanas modeli, nevis kastrē jau to, ko komunisti un viņu pēcteči pēcatmodas laikā gana izkastrējuši.
Un lai mans skolasbiedrs, draugs ārsts, muzicēšanas kolēģis Zatleru Valdis nemēģina ieskalot kādam, ka viņam rūp latviešu tautas nākotne. Kamēr viņa komandā būs iedzīts Ķīlis, visu labo ideju laivā būs milzu internacionālā liberāltotalitārisma sūce.
Ir jāpasteidzas, jāpagūst pateikt. Šīs, iespējams, ir pēdējās vēl tik “brīvās” vēlēšanas. Līdz nākamajām pat Grieķu salas jau būs pārdotas, par LV, kas tikai nedaudz lielāka par vienu no tām, nemaz nerunājot. Totalitārs “tiesiskums” izslēgs jelkādu diskusiju par jelko. Sodomas baltie nēģeri, ārpus jelkādas likuma saudzības pasludinātos, piespiedīs paklausīt, kā lēģerī. Arī lāpu un karogu vicinātāji, lai tikai tiktu bankas “Saeima” akcionāru pulkā, tiks neitralizēti un spiesti pieslieties modernākām rietumu “vērtībām” (lasi – nekādām).
Pat Islandes premjere tikko apprecējās ar veceni. It kā jau daudz bija ar Dānijas un Zviedrijas bīskapēm, kas ir laulātas lesbas. Vispār tāds pēcpušu izvirdums vai Eyjafjallajökullācija, kam nekāda sakara vairs pat ar galvu – slaidi un spoži kā suņa sūdi teksti par cilvēktiesībām, toleranci utt. Tauta jau tāpat tolerē un nereaģē kā mironis. Katrs, kas iepīkstas PRET “tiesībām” paģērēt jebko ačgārnu vai sātanisku, dabū iekšā plaši.
Arī “Kalifornijas zinātnieku komanda” nupat pajautājusi pelēm un tās atbildējušas, ka bērna seksuālā orientācija veidojas jau mātes puncī. Viss tik steidzīgi izlīdzinās, zināmās varavīksnes gammai pielāgojoties, un tik ļoti bezcerīgi atgādina Dalī pulksteni, kas gļetni notek pār galda malu, ka neinteresanti paliek. Read more »
Kopš izsūtīšanas, viņi vēl nekad nebija paguvuši nostāties pie savas Brīvības pieminekļa visi kopā. Nebija pulcinātāja. To izdarīja no viņiem nākušā bērna grāmata. Grāmata, kurā viņu atmiņas tēlo no viņu ciešanām un prieka dzimušais viņu nākotnes bērns. Bez šī starpnieka zemnīcas bērnu sviedriem un asarām krātajam sūrumam atmiņas nebūtu izspīdējušas cauri līdz šaisaulei. Piedzīvotais taču ir visklusākās sāpes, visklusākā paciešana, visklusākā izturība. Piedzīvoto dienišķo izdzīvošanas brīnuma laimi cilvēku valodā nemaz nevar tā izstāstīt. Par maz ir ar cilvēka apjēgai atklātajiem vārdiem. Tie īstie, precīzie, vien eņģeļiem līdz galam zināmie, gadu desmitiem kā bēda gulējusi zem viņu dzīvju akmeņiem, kuriem pāri iets pat dziedot.
Andras sirds saausīto viņas dzimtas noslēpuma motīvu nu pasaulē devusies atskaņot grāmata “Zemnīcas bērni”. Tās tēlojums ir brīnums pat šo atmiņu varoņiem. Vakar biju ar tiem kopā. Filmēju, klausījos, klusēju. Parasti nekad tā nedaru, jo dziedu, nevienu neklausos, runāju pats. Un kļuvu mazliet citādāks. Vairs neesmu tik ļoti līdzīgs šim laikam, kas visas mūsu tautas sāpes bradā brīvā tirgus tanku kāpurķēžu gaitā, nekam no pārciestā neļaujot ieausties mūsu bērnu dvēseļu nākotnē. It kā nekādu sāpju nekad nebūtu bijis. Ne karu, ne bada, ne genocīdu. Tikai viena vienīga pasaules patērēšanas “liturģija”, čils, kaifs… Ja tā, tad ir tikai normāli, ka rezultātā visai nācijai pienākušas līdz izmiršanai nepanesamas paģiras.
2010.gadā 14. jūnijā katrs nams Latvijā izsūtītos godinās ar karogiem. Ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un klusuma brīdi. Andra Manfelde pagodinājusi izsūtītos ar rakstīto vārdu, tāpēc Brīvības pieminekļa ēnā uz kāpnītēm 14.jūnijā plkst. 19.00 atvērs grāmatu „Zemnīcas bērni”, kurā poētiskā valodā stāstīts par viņas tuviniekiem, kas izsūtījumā Sibīrijā pavadīja 7 gadus.
Redaktore Mārīte Skudra par grāmatu:
“Sirsnīgs PalDievs, ka uzticēji izlasīt! Lasījās tik viegli, kaut rakstītajam tiešām ir asiņu, asaru un sviedru dzīvsvars. Esi uzrakstījusi tā, ka tas nenomāc, nesaspiež dvēseli kulakā, bet tiešām uzplaucē cerību, ka Dieva priekšā visi mūsu tautas nekanonizētie mocekļi ir dzīvāki par dzīvajiem!”
Andra Manfelde
andra.manfelde@gmail.com LMT – 26529190
Tele2 – 27031290
Līgai dzimšanas diena. Rokās rozīte un Andras “Zemnīcas bērnu” manuskripts. Aizmugurē tas, bez kā mēs neviens nevaram dzīvot… Brīvība. Joprojām tikai piemineklī un sapņos. Sapņosim nomodā. Par Latvijas nomodu!
Šonakt steidzamības kārtā sabīdīju vēl vienu posterbalādi (audio un video skat. zemāk). Jo viss notiek ar paātrinājumu. Pārliecības deldējas, sintezējas vislielāko pretrunu koalīcijās. Taču valsts vadītāji svinīgi turpina imitēt NATOrālu mieru. Ļaudis noskumst vairāk un vairāk. Neziņa, apātija, izmisums, nepiedzīvotas skumjas un smeldze par pazaudēto valsti, latviskas Latvijas cerībām, suverēnu saimniekošanu savā zemē – tas viss pačab un pār irstošo sapņu sakaltušajām lapām brien bezdzimuma Eiroamēbu smalkie diktatoru apavi, šņirkstēdami latviešu valodā. Latvijas amputācija
Ir jārunā, kas uz sirds. Ir jābrēc, lai jūsu vietā nebrēktu akmeņi. Vēl ir dots mazs, ļoti mazs laiks. Pēc tam jūsu pārliecība un tās apliecināšana tiks definēta kā “naida runa” un ar policejiskas Eiroimpērijas represīvajiem līdzekļiem aizliegta, apkarota. Viss, kas jums bijis svēts, dārgs, kā latvietim vai vienkārši sirdsapziņas cilvēkam nozīmīgs, kļūs par dažādu deviāciju apsēstām minoritātēm bīstamiem aizspriedumiem. Jo karstāk mīlēsiet savu zemi, latvisko, svēto, jo bīstamāks ienaidnieks kļūsiet sistēmai, kas ik dienas pieņemas spēkā.
Globālais bankrots ir nepieciešams, lai jūs aiz nabadzības būtu spiesti pieņemt visneiedomājamākās lietas kā jaunā morālā fašisma normu. Ja pieņemsiet, jums būs maize un izpriecas, tikai nebūs vairs sirdsapziņas un Dieva līdzību atspoguļojošas identitātes. Jūs būsiet sekulāri, dēmonu brīvi apdzīvoti eiropieši, standartizēti līdz nešķīstības visbanālākajam standartam. Valdīs miers un drošība. Visi bīstamie būs izolēti, neitralizēti, aizbēguši kalnos, džungļos vai pazemē. Kā pirms 2010 gadiem. Un tad nāks gals… Kungs, nāc drīz! Bet kamēr Tu esi ceļā, mēs par savu Latviju vēl pakarosim. Svētī mūs, Kungs.
Pārgudrais kosmopolīts Ķīlis atkal palaidis latviešus indējošo gāzes devu. Te Delfi atreferētais:
