Tā saucamiem kristieši, kuriem ir savas draudzes (un daudz, ar daudz zemēm, daudz īpašumiem), pat sava partija, savs rādžiņš baigi foršs, savi mēdiji, savi bīskapi, pāvests, patirarhs, šai zemē, nez kāpēc, turpina čaukstēt un čubināties tikai savos no pasaules apslēptajos kambaros. Kad esmu nobēdājies par to, kāds es agresīvs, dusmīgs, rupjš, kritisks pret visu tik brīnišķīgo, jauko un kristiešu pazemīgi akceptēto tautas nodevību mūsu valstī, vēršos pie kristīgās tradīcijas stūrakmeņiem jeb svētajiem. Balansam sentimentāla jutekliskuma pievilto dēļ, izvēloējos bīskapu Hrizostomas Jāni jeb Jāni Zeltamuti. Atcerieties, kristieši, ka tiks pievilti pat izredzētie. Bet manai bazīcai ir gadu tūkstošu noraudzēta mācība par garīgo pievīlumu. Luterāņiem, kas jau ir brīvāki no vizionālisma un pašiedvesta jūtelīguma garīgajā dzīvē, ļoti iesaku ar šo mācību iepazīties – protams, apzinoties, ka tā tapusi Ortodoksajā kristietībā, kas agrīnāk ar lieku laipnību pret citiem kristietības atlūzušajiem zariem neizcēlās.) Viena no zāļu devām pret garīgo pievīlumu – šis teksts.
Jānis Zeltamute (Hrizostoms)
Sarunas par statujām, kas sacītas Antiohijas tautai. 1.saruna, 12.daļa.
Ja jau esam sākuši runāt par zaimošanu, par šo uzrunu un atziņām es gribētu jūs visus lūgt man izdarīt kādu pakalpojumu, proti, lai jūs apklusinātu pilsētā katru, kas izturas zaimojoši. Ja tu izdzirdēsi kādu krustcelēs vai laukumā zaimojam Dievu, pieej pie tā un apsauc viņu. Un pat ja ir vajadzība viņam iesist, neatsakies, sit viņam tieši pa seju, satriec viņa muti, svētī savu roku ar šo sitienu. Ja tevi apsūdzēs un vedīs uz tiesu, ej. Lasi tālāk
Plašāk pazīstam Frenku Šēferu (Frank Schaeffer) – amerikāņu rakstnieku, scenāristu, kinorežisoru, gleznotāju un sabiedrisku darbinieku. Taču viņa tēvs, 
