Irina Medvedeva: UZMANĪBU! JUVENĀLĀ JUSTĪCIJA!

Bērnu psiholoģe
Irina Medvedeva

Pamirusī valsts, mirdama atdzīvojas. Rosīgi paliek Satversmes reformatori, nacionālisti, eiroskeptiķi u.c., kurus vēl darbina silta cerība savai Latvijai palīdzēt. Rakstu bez ironijas. Taču skats no malas ik pa brīdim atduras haosa ķēpīgo virpuļu vijumos, kas savu klātbūtni grib pielīmēt visam vēl jēdzīgajam. Protams, ēkas izturībai pirmais un svarīgākais līmenis ir pamati. Latvijai – Satversme. Kā atrast vienotu un pietiekami dziļu pieeju tās pilnveidošanai? Kā saprast to, kas mūsu valsti brucinājis jau no barikāžu dienām, kas to grāvis pēc iestāšanās E.Savienībā, kādas neoboļševiku idejas to posta šobaltdien? Es, līdzīgi miljoniem citu modro, redzu jauna totalitārisma dzimšanu. Ja Itālijā kādu traucē skolas vidē izstādīts krucifikss, pret to protestēt ir “cilvēktiesības”, taču, ja kādu tai pašā skolā traucēs obligātā veidā uztieptā sodomijas pamatu apgūšana, tā jau būs “homofobija”. Lasi tālāk »

Ulmaņlaiki, vācu laiki, krievu laiki… Geju laiki…

LATVIETI NEPADODIES GEJIEMĻaujot apziņai pacelties augstāk par Uģa Šulca piezemēto slēdzienu virkni “Kārļa Ulmaņa loma 1940.gada notikumos Latvijā” , un ar padziļinātu uzmanību izlasot zviedru parlamenta deputāta Fredrika Federli mājienu, ka mūsu negatīvā attieksme pret homoseksuālistiem var ietekmēt investīciju plūsmu Baltijas virzienā, radās virkne vērtīgu un nacionālo pašapziņu stiprinošu pārdomu.

Tā kā mana uzmanība šobrīd īpaši koncentrēta uz Vadoņa Kārļa Ulmaņa personību un viņa nopelniem, jautājums ir viens: vai par to, ka Ulmanis bez pretošanās atdeva valsti, viņš definējams par nodevēju vai pravieti?
Lasi tālāk »