Bērnu psiholoģe
Irina Medvedeva
Pamirusī valsts, mirdama atdzīvojas. Rosīgi paliek Satversmes reformatori, nacionālisti, eiroskeptiķi u.c., kurus vēl darbina silta cerība savai Latvijai palīdzēt. Rakstu bez ironijas. Taču skats no malas ik pa brīdim atduras haosa ķēpīgo virpuļu vijumos, kas savu klātbūtni grib pielīmēt visam vēl jēdzīgajam. Protams, ēkas izturībai pirmais un svarīgākais līmenis ir pamati. Latvijai – Satversme. Kā atrast vienotu un pietiekami dziļu pieeju tās pilnveidošanai? Kā saprast to, kas mūsu valsti brucinājis jau no barikāžu dienām, kas to grāvis pēc iestāšanās E.Savienībā, kādas neoboļševiku idejas to posta šobaltdien? Es, līdzīgi miljoniem citu modro, redzu jauna totalitārisma dzimšanu. Ja Itālijā kādu traucē skolas vidē izstādīts krucifikss, pret to protestēt ir “cilvēktiesības”, taču, ja kādu tai pašā skolā traucēs obligātā veidā uztieptā sodomijas pamatu apgūšana, tā jau būs “homofobija”. Lasi tālāk
