Vērtējot Latvijas šodienas situāciju, diemžēl nākas pārdomāt lietas arī galīgi garlaicīgā formā. Nekā atraktīva un skandaloza… Un tomēr.
Vērojot pastāvošo demokrātiju darbībā, instinktīvi salīdzinot to ar piedzīvoto totalitārismu un izvērtējot kā padomju, tā demokrātijas iekārtu sekas, rodas visdažādākās pārdomas. It kā jau nav slikti, ka šodien var visu to, ko nevarēja LPSR laikos. Lai gan nebija arī nemaz tik slikti, ka LPSR laikos šo to nedrīkstēja, ko tik pārspīlēti nu drīkst Latvijai uzurpētā demokrātijas režīma laikos.
Lasi tālāk »
Panorāmas Fokuss, Piektdiena, 18. septembris (2009)
Partijas Jaunais laiks priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa saka, ka negribētu dzīvot valstī, kur kāds vadonis nosaka, kas darāms. Viņasprāt, parlamentārā demokrātija piedāvā brīvības, kas jāspēj novērtēt. Tiesa, viņa arī atzīst, ka šobrīd valdošajā koalīcijā īstas vienotības nav. Ja tas nemainīsies, viņa uzskata, var tikt zaudēta valsts.
UN VĒL TE Lasi tālāk »
ATMIŅĀ LAKATIŅŠ …
Manas mājas nosaukums ir Latvija. Ir nojauktas četras tās sienas, jumts aizlidojis, palicis vien garš, garš skurstenis. Tas dūmo netīriem, melniem, smirdīgiem dūmiem. Un smird visa mana zeme.
Neatkarīgai Latvijas valstij nav vietas Eiropas Savienībā, jo savā konstitūcijā šī uzurpētā federālā impērija oficiāli ir izdzēsusi kristīguma jēdzienu, noliedzot piederību Kristus svētītajai Eiropas tautu vēsturei. Šī Dieva svētību noliedzošā politika ir vērsta arī pret visu Eiropas tautu tradicionālo ētiku.
Eiropas Savienības visatļautības ideoloģijas dēļ:
1) Manas valsts galvaspilsēta ir pārvērsta Eiropas bordelī;
2) jaunā Rīgas Domes vadība, izmantojot Krievijas lēmumu savā zemē spēļu zāles slēgt, nu Rīgu gatavojas pārvērst arī azartspēļu ellē;
3) homoseksuālisma propaganda un šo pretdabisko seksualitāti par dabisku pasludinoša mācība tiek uzspiesta bērnus izglītojošām iestādēm un visai sabiedrībai kopumā;
4) tiek slēgtas ambulances, slimnīcas, lai gan bezdarba, nabadzības, bezcerības un izmisuma dēļ saslimšanu skaits strauji pieaug, bezpalīdzības stāvoklī daudziem nonākot pat līdz pašnāvībai;
Lasi tālāk »
Autors: Artis Drēziņš, 08.07.2009.
Latvijas Avīze
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, bijušais Vēstures institūta direktors, habilitēts vēstures doktors, profesors Indulis Ronis jau vairākus gadus dzīvo un strādā Kuldīgas novada “Krauļos” – senā mājā pie vecā suitu ceļa Alsunga–Kuldīga. Tomēr par I. Roni pēdējā laikā maz dzirdēts, bet viņš jūtas izstumts no oficiālās vēsturnieku vides. I. Roņa spalvai pieder grāmata “Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā”. I. Ronim ir atšķirīgs skats uz daudzām lietām, arī uz pašreizējo situāciju valstī.
– Pēdējā laikā daži vēsturnieki rokas vēsturē ap Kārli Ulmani. Bet jums par Kārli Ulmani ir apjomīgs pētījums.
I. Ronis: – Situācija valstī ir tāda, ka runāt par Kārli Ulmani, kurš realizēja autoritāru apvērsumu, diktatūru, bet ignorēt šodienas politisko situāciju nebūtu pareizi. Man savulaik aizmuguriski uzbruka politiskām metodēm, atbrīvojot no absolūti visiem darbiem un finansējuma avotiem, jo es esot ulmanists. Es nekad tāds neesmu bijis. Jā, esmu sarakstījis grāmatu par Kārli Ulmani, viņa represēšanas apstākļiem, bet nepaguvu uzrakstīt grāmatu par Munteru, par Balodi. Visi dokumenti man ir kastēs… Mani izmeta ārā no visiem darbiem, jo nepatika, kā es rakstu. Esmu principiāls diktatūras pretinieks, bet šodien esmu ļoti uztraucies – grūti ir neieraudzīt, ka Latvija atrodas neototalitāras diktatūras priekšvakarā, turklāt pilnīgi parlamentāri likumīgas. Dombrovska valdība ved tik bezjēdzīgu politiku, ka sabiedrībā var notikt dažādi ekscesi. Tad valdība izsludinās ārkārtas stāvokli un paņems varu, kā to savulaik izdarīja Kārlis Ulmanis. Jā, pašreizējo parlamentu vajag atlaist un izveidot Pagaidu valdību. Bet es neredzu cilvēkus, kas varētu šo valdību vadīt. Divi gan ir, kuriem uzticētos, bet viens – Guntis Ulmanis – ir jau par vecu, bet otrs – Aigars Kalvītis – ir tā apspļaudīts… Ja būs Dombrovska apvērsums, tad nopietni domāšu par emigrāciju, jo tad tā būs neokomunistu atgriešanās. Lasi tālāk »
Ļaujot apziņai pacelties augstāk par Uģa Šulca piezemēto slēdzienu virkni “Kārļa Ulmaņa loma 1940.gada notikumos Latvijā” , un ar padziļinātu uzmanību izlasot zviedru parlamenta deputāta Fredrika Federli mājienu, ka mūsu negatīvā attieksme pret homoseksuālistiem var ietekmēt investīciju plūsmu Baltijas virzienā, radās virkne vērtīgu un nacionālo pašapziņu stiprinošu pārdomu.
Tā kā mana uzmanība šobrīd īpaši koncentrēta uz Vadoņa Kārļa Ulmaņa personību un viņa nopelniem, jautājums ir viens: vai par to, ka Ulmanis bez pretošanās atdeva valsti, viņš definējams par nodevēju vai pravieti?
Lasi tālāk »
Vērtējot Latvijas šodienas situāciju, diemžēl nākas pārdomāt lietas arī galīgi garlaicīgā formā. Nekā atraktīva un skandaloza… Un tomēr.
