Nācu no ŠĪS baznīcas. Pa Dārtas, (tagad Smiļģa) ielu. Krišjānis (vienmēr Barons) citos laikos bija mans kaimiņš. Ja tie citi būtu šie laiki, mums būt kopīgs pagalms. Debesīs staroja saule, sirdī Augšāmcelšanās noslēpums. Debesis bija pārāk īstas, lai teiktu, ka tās bija tikai zilas. Lai gan pateikt “staroja saule” man nav problēmu. Ja saprotamies vienkārši. Āgenskalns, kā zināms, ir augstākais kalns pasaulē. Vismaz manējā. Trīsvienības dievnams stāv pašā tā virsotnē un pat no tā iekšpuses var redzēt visu mūžību, kas mums apkārt. Ceļojot pusotru kvartālu no sava mitekļa līdz baznīcai un atpakaļ, visa būtne sauca uz debesīm “Paldies Dievam, ka nekur citur pēdējos 15 gadus ceļojis neesmu un ka ne uz kuru citurieni ceļot nevēlos”. Read more »

Lietas, ko darīt 365 dienas gadā, četros gadalaikos, gadu no gada
(to darīja lielākā daļa mūsu tautas vēl pat pirms nieka 100 gadiem) Read more »

es gribu prom no šīs pieaugušo elles…
kur ir manas bērnības lelles…
kur ir ļaudis atpestījošās mīļās marionetes…
Dievs: tikai pie manis un kā mūžīgi – zem letes…

* * *