Demokrātija ir diktatūra
AUDIO
[wpaudio url="http://blogs.krustaskola.lv/audio/Demokratija_ir_Diktatura.mp3" text="Demokrātija ir diktatūra"]
Read more »
Garš un garlaicīgs raksts par demokrātiju
Vērtējot Latvijas šodienas situāciju, diemžēl nākas pārdomāt lietas arī galīgi garlaicīgā formā. Nekā atraktīva un skandaloza… Un tomēr.
Vērojot pastāvošo demokrātiju darbībā, instinktīvi salīdzinot to ar piedzīvoto totalitārismu un izvērtējot kā padomju, tā demokrātijas iekārtu sekas, rodas visdažādākās pārdomas. It kā jau nav slikti, ka šodien var visu to, ko nevarēja LPSR laikos. Lai gan nebija arī nemaz tik slikti, ka LPSR laikos šo to nedrīkstēja, ko tik pārspīlēti nu drīkst Latvijai uzurpētā demokrātijas režīma laikos.
Read more »
“Vadonis” kā ugunslīnija
Pēdējās divās dekādēs padomju laiku plosītās tautas dvēseles sekmīgi turpināja plosīt vēl rafinētāka un nežēlīgāka sistēma. Žēlīgāki kļuva tikai jaunajā pēcatmodas operācijā lietotie anestēzijas līdzekļi, kurus pieņemts apzīmēt ar vārdu “mediji”.
Vārds cēlies no vārda “medium”, kura nozīmju rindā uzmanību saista tulkojumi “šķīdinātājs”, “aģents”, “starpnieks”. Postpadomju ateistiskā ideoloģija vairs netika uzurpēta ar primitīvas agresijas paņēmieniem, bet ar manipulācijas, imitācijas un lingvistiskas programmēšanas metodēm. Komunisma masu aģitācijas pelēcībā nonīkušajiem jaunā preses brīvības atmosfēra likās kā varavīksne. Tikai dziļāk acīgie laikus piefiksēja, ka šķietamā daudzkrāsainība pie attiecīgas intensitātes agrāk vai vēlāk visas krāsas sajauks un preses šķietami brīvajā telpā dominējošais tonis atkal kļūs pelēkais.
Sākumā bija patriotisms, tautiskums, latviskums, pacilājoši mītiņi Mildas vai Brāļu kapu Mātes ēnā, atbilstoša reportāžu esence, taču pavisam drīz šīm tautā ilgi dusējušajām un stihiski uzgavilējušajām jūtām tika pievienots jau Rietumos aprobētā liberālisma “šķīdinātājs” (medium). Sekulārā humānisma ideoloģijas absorbēti “aģenti” (medium), kas joprojām maskējas zem nosaukumiem “žurnālisti”, patriotisma un nacionālisma vielu pamazām sāka atšķaidīt. Tie bija no savējo vidus savervētie “starpnieki” (medium), kuru uzdevumos ietilpa nacionālo interešu un mērķu imitēšana, pamazām tos devalvējot. Lielā mērā šos vietējos aģentus dziļāk motivēja un instruēja “brīvās pasaules” vaļības par normu pieņēmušie latviešu emigranti un to atvases. Drugs, sex & rock’n’roll ideoloģija daudzu trimdas tautiešu smadzenēs bija izdarījusi lielāku apvērsumu, kā komunistu laiki mūsējās. Spožākajai liberālisma apoloģētei no Dziesmu svētku estrādes visas tautas priekšā atlika nobļauties “Mēs esam stipri!”, kad pēdējais spēks mūs pameta pavisam un sākās reaktīva pikēšana lielķezas bezdibenī. Read more »
Kad nacionālo nodevību sauc par godu
«Kad nacionālo nodevību nosauks par godu un nosēdinās goda krēslā, kad vēlēta nemākulība paņems valsts stūri, kad partiju līdzekļi būs pilnīgi sakusuši ar valsts līdzekļiem, un deputāta vārds būs kļuvis par lamu vārdu, tad nāks atkal mans laiks.» Kārlis Ulmanis
“Augstais nams”, Kārlis Ulmanis un viņa cīņa ar krīzi
Fragments no Edvarda Virzas monogrāfijas «Kārlis Ulmanis»,
1935. gads.
Ne bads, ne mēris, ne kaŗš, ne zemes trīces nav spējīgi kādu valsti tik ātri izpostīt, kā to spēj demokratiskie principi, ja tie tiek par tās pārvaldīšanas principiem. Pirmie var gan nodarīt lielus materiālus zaudējumus un apturēt uz laiku tautas progresu, bet tie negriežas pret organiskās vienības ideju, kas visu satur kopā. Tāpēc pēc katras sabiedriskas vai dabas katastrofas tautas organisms atkal salasās, lai dzīvi turpinātu.
Demokratiskie principi ķeŗas pie pašu pamatu iznīcināšanas. Tie iznīcina papriekšu galvu un tās funkcijas piešķiŗ rokām, kājām jeb kaut kam citam. No tā ceļas sajukums visā organismā, jo vienas pavēles vietā katra daļa sāk dzīvot pati savu dzīvi, nonākdama savukārt juceklī.
|
