Ja Islandes vulkānam nav tālu līdz Rīgai un vēl tālāk, tad man līdz simtiņam arī ne. Šogad apritēs 53-šais, kopš esmu sācis ceļojumu uz mūžību. Nesen noskatījos Youtube kāda laipni ieklāto LPSR Mikrofona aptaujas koncerta dziesmu “Princesīte”, ko drukni kupls reiz ieprinčoju kopā ar Sandru Ozolīti. Tad vēl tur kāds bij ieperinājis mani savā video, kur Raiņa akmens kāju priekšā dziedāju balādi “Brīvība”. Ar novēlošanos steigdamies pagūt, kamēr , solidarizējoties ar Islandes vulkānu, savu lokālo izvirdumu nav sācis arī Gaiziņš, piemontēju statīvam dēla fotoaparātu, kas spēj fiksēt arī ne pārāk garus video, un pārkausēju datos pāris savas balādes. Protams, lai tūdaliņ tāgadiņ pat uzrautu augšup tai pašā Youtube. Iekausējamās izvēlējos pēc sajūtas – senākas, nesenākas. Protams, ka eksperiments. Nekad agrāk nebiju montējies nopietnā programmā. Pagaidām vēl viss paklibs, jo nejēdzu vēl visas tās kodu un freimu salāgošanas lietas, lai attēlā mute neklibotu aiz jau izskanējušas zilbes vai otrādi. Te pirmais fotoaparāta video :)

• • •

Viņi iesāka ar viltu, maskēdami savu uzbrukumu ar labvēlības dūmiem. Viņi zināja, ka latvieši ļoti cieš zem svešu valdnieku tirannijas un ka vienai daļai tautas sāp, ka tā zeme, ko viņu tēvi bija atkarojuši mežiem un purviem, atrodas sveštautiešu rīcībā un īpašumā. Un viņi sacīja: «Mēs jums dosim brīvību, bļodas pilnas putras un gaļas kalnus, ja jūs mums piekritīsit. Bet mēs uzvaru varam panākt tikai caur demokratiju, kas ir vispārējā vienlīdzība un vispārējās vēlēšanās.» Read more »