Par bijušo godību liecinošais melnais Pokrova kapsētas marmors ir ievainots. Tas bija vesels laikmets, kad padomju ielas būvēja pāri senču kauliem. Vienu tā arī nosauca – par Senču ielu. Latvieši, glābdami ielas būvniecības darbu apdraudētos tuvinieku pīšļus, naktī tos pārapbedījuši Pokrova kapsētas tuvumā. Vēsturiskā perspektīvā brūču aprises saplūst un paliek vien pārliecība, ka cietuši esam visi.
Kad nesen apkopu mātes kapu, priecājos, ka nozāģēti daži koku milži un kapsētā ir vairāk gaismas. Arī nepasakāmais, slāvu burtiem uz staltajiem un sagrautajiem kapu krustiem kaltais miers, bija kļuvis plašāks. Nekāda protesta, nekādu šķiru vai tautu cīņu. Pareģis Finks pazemē ne ar ko te nav labāks vai sliktāks par Kutuzova adjutantu. Abi aizmirsti vienādi. Read more »
Lai labāk saprastu manu zemāk rakstīto tekstu, pirms tam būtu jāiepazīstas ar E.Barkāna rakstu “Baušļi, kurus pārkāpj baznīca” (ŠEIT). Savējo esmu audis kā atbildes reakciju minētā autora nekompetencei un seklajai pieejai, kritizējot tradicionālo baznīcu.
Cilvēkiem, kas no baznīcu dzīves stāv tālu vai arī tajā plunčājušies sekli, šādas “barkanogrammas” norīsies ar zibenīgu klunkšķi kā glumas austeres. Barkāna rakstā kā “galviņas” attēls vēl iederētos varavīksnes karodziņš, lai vienkāršam lasītājam vienkāršāk uztvert neslēpto prosodomītisko gānīšanās bāzi.
Latvija ir ES valsts ar vissmagāko recesiju. Kāpēc tieši LV ir tā degradēta Eirokopienas ierindā? Kādā Youtubē izvietotajā klipā, kas reklamē Pasaules Praidu 2012 Londonā, kā vienīgā “tumsonīgā” un sodomītiem visnepakļāvīgākā “NoPride state” (valsts) minēta Latvija – viena vienīgā! (skat ŠĪ KLIPA apm. 1:40 min.). Arī par nacionālisma augsto temperatūru tieši LV tiek gānīta gan no Krievijas, gan Eiroūnijas kosmopolītu puses, lai gan te neviens nesit nedz krievus, nedz wīkendos britu plikpaurainos latvju zelteņu jātniekus. Read more »
Kā sveicienu ortodoksās Bazmīcas sv.Trīsvienības svētkos visiem, kas respektē jēdzienu TRADĪCIJA, gribu novēlēt sava Patriarha uzrunu.
29.maijā (2009) Maskavas un visas Krievzemes Patriarhs Kirils Pēterburgas ledus hallē aizvadīja tikšanos ar augstskolu un citu mācību iestāžu jauniešiem. Mūsu patriarhijas visaugstākā Virsgana sacītais, līdzīgi kā Maskavas Izmailovas sporta kompleksā vēstītais, apliecināja, ar kādu dedzību un spēku šajā pasaules morālās un ekonomiskās krīzes (tiesas – grieķ.) laikā Baznīcai jāvēršas pie sabiedrības, neskatoties uz tās piederību vai nepiederību kādai no konfesijām vai citām uzskatu grupām. Patriarhs Kirils uzrunāja jauniešus-cilvēkus, kas katrs sevī nes Dieva līdzību un kas katrs ir pelnījis, ka ar viņu runā bez aplinkiem, taču ar līdzjūtību un labvēlību. Augstu novērtējot Patriarha vēstīšanas veidu, pārdomāju, cik ļoti grūti reizē būt dedzīgam, konkrētam, tai pat laikā nepārkarstot un nepazaudējot minēto līdzjūtības un labvēlības temperatūru. Līdzīgi, kā pēc patriarha Maskavas uzstāšanās, arī šoreiz pievienoju kā viņa uzrunas, tā diskusijas video. Read more »
Intervija ar Līgu Dimiteri NRA pielikumā MĒS
Teksts: Elita Veidemane
Ludmilas Osipovas foto no Kaspara Dimitera personīgā arhīva
Līga ieslīd mazajā kafejnīcā kā viegla, netverama ēna, tikai baltais lakatiņš ap galvu un sniega krāsas kreimenes rokās apliecina, ka tā nav parādība. Tādi divi gaismas akcenti tumšā stāva aprisēs. Pēkšņi iedomājos, ka nekad neesmu viņu redzējusi bez lakata – ar plīvojošiem matiem, smejošu, uz pirkstgaliem pastiepušos, tādu, kas nevaldāmi priecājas par to, ka aizsniegta debesu maliņa. Bet lielās acis ir klusas pazemības pilnas, matu celiņš zem lakata ir taisns kā viņas pārliecība. Līga man pasniedz reibinošo kreimeņu sauju. „Piedod, ka nokavēju,” viņas smaids aizskrien tikpat ātri kā parādījies.
„Vai tā nav Dimitera sieva? Nu, tā, kas tur uz ielas ar krustu gulēja!” – pēkšņi dzirdu skrapstošu čukstu no blakusgaldiņa puses. Tur sēdošās divas sievietes mēģina neizrādīt ziņkāri. Nezinu, vai Līga to dzird, bet man gribas sievietēm atčukstēt, ka viņa ne tikai to vien ir darījusi. Tomēr atsakos no polemikas, jo laiks ir atvēlēts tikai mums abām – Līgai Dimiterei un man. „Viens krāsains žurnāls man piedāvāja dažus simtus latu, lai es viņiem sniedzu interviju. Negribu, lai mani pērk. Negribu dienām un nedēļām ilgi mētāties veikalos pa žurnālu plauktiem. Atteicos,” stāsta Līga. Viņai taisnība: nopirktu interviju pēc tam var pārtaisīt pēc sava prāta, reizēm pat tā, ka intervējamais neatrod nevienu paša teiktu vārdu. Bet es gribu dzirdēt tieši to, ko saka Līga. Varbūt notiks tā, ka vēl kāds kopā ar mani saklausīs viņas teikto. Read more »
Nacionālpatriotiski noskaņoti latvieši par vērtīgu pamatu atzinuši bijušā Krievijas speciālo vienību trenera Alekseja Kadočņikova izstrādāto tuvcīņas sistēmu. Ja bija iespējams pārvarēt kaujas spējai nederīgus aizspriedumus konkrētas fiziskās cīņas tradīcijas sakarā, ceru, ka aizspriedumi pārvarāmi arī attiecībā pret garīgās cīņas ortodokso tradīciju.
23.maijā sporta kompleksā “Izmailova” Patriarhs Kirils tikās ar vairāk kā 170 Maskavas augstāko mācību iestāžu studentiem. Klausīties viņa uzrunu bija pulcējušies ap 4000 jauniešu. Aicināti bija ne tikai pareizticīgi studenti, bet visdažādāko uzskatu jaunieši. Pēc formas, satura, dziļuma un tiešuma Patriarha Kirila runa bija unikāla ne tikai Maskavas vai Krievijas mērogā, bet visas pasaules situācijas un dzirdēto tās vērtējumu kontekstā. Nepārprotami šī tikšanās liecina par Krievijas PB misijas kursa maiņu, aktivizējot misiju kā tradicionāliem, tā inovatīviem paņēmieniem. Lai gan Latvijā ir multikonfesionāla situācija, ceru, ka Patriarha sacītais iedvesmos arī Latvijas PB vadītājus un arī pie mums Baznīca spēs uzrunāt sabiedrību tikpat dzīvi un mūsdienīgi, kā tas izdodas mūsu Patriarham. Read more »
* * *
Tikko savā mailīšu ķeramajā kastē (mailbox) uzgāju vienas Lielās Zivs ziņu par viņa partijas politbiroja programmu un solījumiem, cita starpā izlasot šādu apliecinājumu:
Man svarīgs arī Jūsu viedoklis: par ko Eiropas Parlamenta deputātiem no
Latvijas vajadzētu iestāties un kādas Jūsu intereses pārstāvēt. Tādēļ
priecāšos par katru Jūsu ideju, kuru laipni lūdzu rakstīt uz e-pastu (adrese).
Pēc vakar izlasītām britu Telegraph.co.uk ziņām man tiešām bija, ko šim kandidātam pavaicāt:
Read more »
Gaļinas Carevas filmas “Krievu krusts – patiesība par abortiem” anotācijā rakstīts: “Krievija ir bagātākā valsts pasaulē. Kāpēc tad mēs esam nonākuši līdz nabadzības robežai? Kur slēpjas iemesls tām grūtībā, ko mums kā tautai šobrīd nākas pārciest? Reiz tik viengabalainā Dzimtene sairst izputinātos apgabalos. Ir zaudēta ticība, kultūra, ekonomiskā vienotība. Nenākas brīnīties par to, dzīvot kļuvis tik grūti, bet gan par to, ka mēs vispār vēl esam dzīvi, par spīti visām mūsu “dzimumaudzināšanas programmām” skolās, alkoholisma, prostitūcijas, narkomānijas, homoskesuālisma un citām nekrietnībām. Vislielāko depopulāciju piedzīvo tieši valsti veidojošā pamatnācija – krievi. Zīmīgi, ka PSRS sagrūšana notika tieši tajos gados, kad slāvu skaits saruka tiktāl, ka knapi pārsniedza pusi valsts iedzīvotāju. Šī pati perspektīva visdrīzākajā laikā sagaida arī Krievijas Federāciju.” Read more »
Par bijušo godību liecinošais melnais Pokrova kapsētas marmors ir ievainots. Tas bija vesels laikmets, kad padomju ielas būvēja pāri senču kauliem. Vienu tā arī nosauca – par Senču ielu. Latvieši, glābdami ielas būvniecības darbu apdraudētos tuvinieku pīšļus, naktī tos pārapbedījuši Pokrova kapsētas tuvumā. Vēsturiskā perspektīvā brūču aprises saplūst un paliek vien pārliecība, ka cietuši esam visi.
