Mans nacionālisms
Mans nacionālisms – visi kopā pret 1% mērgļu, kas pievākuši to, ko pienācās dalīt 99% ērgļu:
Šodienas Krievija – demokrātijas paraugvalsts!
Par Putinu 2012.g. 4.febr. 130 000
Pret Putinu 2012.g. 4.febr. 100 000
Par Krieviju – 1990.g.4.febr. – 200 000
Par Krieviju 1990.g.25.febr. – 600 000
(video neatradu)
Džuliana Asanža TV sarunu šovs kanālā “Russia Today”
Teksti par Džuliana sarunu šovu:
Exclusive TV series hosted by Julian Assange to premiere on RT in March
1922.gada LIKUMS PAR SAEIMAS VĒLĒŠANĀM
Pārdomājot valstī 20 gadu laikā notikušo un partijas veidojušo ekonomisko interešu grupu nodarījumu Latvijai, ir vērts ielūkoties vēlēšanu likumā, kas apzināti tika izmainīts uz šobrīd spēkā esošo. Kāpēc? Ja kādam vēl ir kāda daļa smadzeņu, kas spējīgas domāt patstāvīgi, aicinu tās Latvijas nākotnei veselīgi nodarbināt.
10 dīvaini jautājumi Kasparam Dimiteram
Kāpēc Vinnijs Pūks ir tik slavens?
Ne jau tāpēc, ka A.A.Milnu pārspēja Boriss Zahoders, bet tāpēc, ka Zahodera darbs vēlāk iedvesmoja nepārspējamo padomju multenīti par Pūku, pēc kuras Vinnijam nu vairs nav iedomājama cita, kā vien dižā aktiera Jevgēņija Ļeonova balss.
Ja 100 deputāti netiek galā ar pienākumiem, vai nebūtu loģiski, ja Saeimā sēdētu 500 gudrākās galvas?
Pasaules vēsture pierāda, ka lielāka cerību tikt galā ar pienākumiem ir vienai galvai, kurai līdzās daži desmiti profesionālu speciālistu padomnieku kārtā. Parlaments un daudzpartiju sistēma tāpēc arī izdomāta, lai ar pienākumiem galā netiktu. Pat amīši, kas demokrātiju nožmieguši līdz divpartiju sistēmai, lido bezdibenī. PSRS vismaz godīgi bija tikai viena partija (smejas).
Ja tā pavisam īsti, Latvijā vēl nav nevienas partijas, kas pārstāvētu tautas intereses. Tātad Latvijā ir bezpartiju sistēma, kurā pie varas tiek ekonomiskas ambīcijas un ārvalstu intereses pārstāvoši grupējumi.
Vai nav aizvainojoši, ka ar sinhrono peldēšanu nodarbojas tikai sievietes?
Feminisms vispār radies, lai pazemotu vīriešus. Tā visa ir tāda sinhrona peldēšana prom no tradicionālas, normālas pasaules kārtības. Divdesmitajos tas bija vienkārši ūdens balets, kurā plunčājās arī vīrieši. Taču vīriešu nīdējas izdomāja, ka no tā izveidojams specifisks olimpiskais veceņu sportiņš, kurā veču varētu nebūt vispār. Mozaīkas maskulīnās meitenes īstenībā ir ūdens balerīnas. Arī viņu puiši pēdiņās taču vairāk kā meitenes, ne? Read more »
Radio ziņo par bērnišķo mākslinieku Vecrīgā!
31.janvāra rīta raidījumā žurnāliste Baiba Kušķe ēterā līdzēja izskanēt ziņai un nelielam stāstiņam par Jurīti – mūsu ģimenes uzticamo naivistu, kam visu šo gadu katru dienu no rīta līdz vakaram paliek 50. Raidījumu ilustrēt ielūdzām Jurīša glezniņas no kolekcijas Krustaskolas lapā.
Atgādinām, ka te joprojām Jēkaba Dimitera filma par Jurīti.
Dimiters piedāvā dziesmu par nolaupīto Latviju
“Šī dziesma ir kā dziedāta pieaugušajiem, kas ar varu padarīti par bērniem. Tie esam mēs. Sāpes par to, ko ar mums izdarījuši kopš Atmodas, piespiež savākties un mēģināt rausties cilvēku noskumušajās sirdīs visvienkāršākajā veidā,” sarunā ar portālu DELFI izklaide jaunās dziesmas tapšanu komentē autors.
“Blogi, tvīti, komentāri to sen vairs nespēj. Mediju telpas teksti paši sevi sen nosmacējuši. Tā pat vairs nav valoda, tikai kodi, kas kairina ķermeni dažādās zonās. Retu reizi smadzeņu līmenī, taču sirds līmenī sen jau nekad. Sociālie tīkli mūs katru ieslodzījuši katru vienu savā tīkla acī kā izolētā šūnā. It kā esam kopā un zibenīgi savienojami, taču tai pat laikā totāli šķirti, atsvešināti un vientuļi.
Saistītie raksti
Apzinos, ka patriotismam iedvesmot nevar tos, kas mīl tikai sevi. Patriotisms ir dzīvošana gatavībā atdot dzīvību par saviem draugiem. Un jo vairāk tāpēc, ka draugi pazemoti, izmisuši, slimi. Taču tā ir ticības un kultūras, nevis politikas frekvence.
Mūs 20 gadus nacionālā politika močī sarķirā, medijos tulkojot to kā “nācijas glābšanu”. Tāpēc arī bēgam, izmirstam, ļaujamies, lai mūs aplaupa, uz vairākām paaudzēm ieķīlā. Gods, pašcieņa, vīrišķība, varonība, upurgatavība, līdzcietība sen nav šīs politikas īpašības.
Tieši tajā 1991. gada brīdī, kad Guntars Račs, kā viņš pats izteicies, bija noguris “no drūmuma, protesta un Atmodas patriotisma, no dziedāšanas par trim zvaigznēm un brīvību Baltijai”, manī tā pamodās.
Tie ar riebumu pret smeldzi nu pakalpojuši visam, kas tika darīts, lai Latviju izpostītu. Ja mēs visi, kas apdzīvojam šo zemi – latvieši, nelatvieši, līdz pavasarim nepamodīsimies, kā tautu mūs noslaucīs jau sagatavota Āfrikas imigrantu armija un ES brukšanas triecienvilnis. Bet joprojām naivi ticu, ka mēs atgūsim savu mīļoto – Latviju. Tas nav patoss. Man vienkārši atmodas smeldze ir izdzīvošanas degviela,” komentē dziesmas autors.
« Older |
