Pastā saņēmu šādu vēstuli: “Nosūtu Tev, Kaspar, videosveicienu Tavos 7.janvāra Ziemassvētkos un 9.janvāra vārda dienā!” Viss. Pavēru vaļā… Lūk, kāds montējums. Pamatā mana 1992.gada dziesma “Puisēns aizlido”. Pirms 20 gadiem!!! No albuma, ko pirmo reizi visu pilnībā ierakstīju mājās patstāvīgi.
Poetozauru laikmeta dzejolis
Ticība
Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
Jānis Poruks
Kad atklāju deezer.com tīmekļa rādžiņu, īsā laikā ievilku ne tikai datorā, bet arī ausīs daudz muzikāli svaiga gaisa. Šobrīd izlūkoju New Folk-u. Žanra pamatlicēja Devenarda Barhanta gabals Ķīniešu Bērni. Iesmaidīju arī par tekstu: Read more »
