Tik īsa ir mūsu tautas sabiedriskās pašapjēgas jeb (salaikojumā ar Dainu laikmetu) modernās literatūras vēsture. Tik īsa, taču tik dziļa, cilvēciski varena un dzidra. Pēc pēdējo dekāžu “orgānu, dziņu un locekļu dekadences” tajā aizvien vairāk pasmeļos kā Jēkaba akā, pie kuras samariete Fotīnija sastapa visai radībai vienādi Vienīgo Radītāja Atspulgu – Nācarieti. Pat ja Ziemeļnieks...