BLOGS NO ŠODIENAS PĀRCĒLIES UZ JAUNO ADRESI NEBRUKS.LV ŠĪ LAPA PALIEK KĀ MANA BLOGA ARHĪVS. SPIED ŠEIT UN PĀRCEĻAMIES KOPĀ.
Monthly archive October, 2009

Visu privāto dzīvju fotogrāfs zibens

Vai vienu un to pašu parādību miljoniem cilvēku uztver miljons dažādos veidos? Zinu – pat simts dzejniekiem pietrūktu metaforu, lai katrs par vienu un to pašu paspīdētu atšķirīgi. Bet lietas uz cilvēkiem runā. Liekas, pat daudzveidīgāk par to, kā cilvēki runā ar cilvēkiem. Lietas noteikti ir oriģinālākas par aizvien vienādākajiem cilvēkiem. Nerunāju, protams, par televizoriem,...

Saraudātās sniegpārslas

Atkal neparasta diena. Jau divi simti deviņdesmitā šajā gadā. Vakar šķietamā dižuma bodē ļaudis ilgi cilāja pat vislētākās lietas. Nekur nesteidzās. Noskumuši tās satvēra, noskumuši atlaida, ļaudami tām iešļukt vai nu pirkumu grozā vai atpakaļ plauktā. Izskatījās, ka tiem nekas īsti vairs nav vajadzīgs. Ir taču tādas reizes, kad pat ēdam kā neēzdami, jo pēkšņi...

Kultūras šļupsti

Jau vismaz otro nedēļu ķimerējos gar datoru un savām ģitārām. Reizē apgūstu studijas programmu, kurā līdz šim nopietni neko nebiju veidojis, un reizē jau ierakstu pirmo balāžu pavadījumus. Laika pietiek vien acu iemešanai kāda portāla virsrakstos, taču pat to nepārdzīvoju, jo, radoši nogrimstot man laimīgākās stihijas aizmirstībā, labprātāk uzķeru pa kādam dzejolim, nekā turpinu pārmalt...

Pārmaiņas ir klāt

Pirms dažām dienām aizrakstīju Jurim C. vēstuli*. Līdz šim sarakstījāmies kā jau publicistikas atkarīgajiem pienākas. Taču šodien no viņa beidzot saņēmu kaut ko svaigāku (:

Pēdējā nakts.

Pēdējā  nakts. Sacerēts iedvesmojoties no F.Šopēna „Nocturne”. Zemsvītru velkot zem kājām Parakstos asiņu lāsēm Ieplūstot mūžībā Lēkšu līdz pirmajai mīlai Līdz lēkmei saullēkta iekavās Līdz pat skatienam mirkļa perspektīvā. Ķirši visbeidzot sāk plaukt Pāri skumju treknajām negācijām Pāri ikdienas vienmulībai. Vien nogaidot pēdējo lapu Kļūstam zeltītu un Pirmos rudens soļus Šķīstītu miers. Slēdzu vārtus savai...

Jau gads, kopš Vijai Artmanei sākusies mūžība

Kā gulbji balti padebeši iet, Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet— Tur tālumā, kur ziemas nepazīst, Kur rozes mūžam zied un nenovīst… Tālāk Veidenbaumam neļaušu turpināt. Lai katra mūžīga dvēsele raksta savu turpinājumu. Taču ilgas visām dvēselēm ir ļoti līdzīgas. Gada laikā pēc mammas pārcelšanās dzīves neredzamajā pusē sirds pieredze liecina, ka Murjāņu dārzā tik...

Alberts Šveicers: KULTŪRAS KRĪZE

Šo tekstu Alberts Šveicers radīja jau 1923.gadā, taču pēc tā nekas nemainījās. Nemainījās arī pēc 1945.gada. Arī pēc 2001.gada 9/11 nekas nemainījās. Atgūtās neatkarības gadus it kā progresējām, attīstījāmies, taču jo plašāki un gaišāki kļuva lielveikali, jo aprobežotāka un krēslaināka mūsu jēga. Viss brūk, taču nav nekādu pazīmju, ka mainās. Arī pēc Otrā pasaules kara...

EVERYTHING IS OK …

Lai gan stāsts ir par Deniju un Čārliju, kuru video zemāk, girbas sākt ar vissirsnīgākajiem vārdiem, jo… Viss taču ir lieliski. Viss, ko runājuši un runā valstsvīri, ir taisnība. Viss bija labi un ir tikai labāk. Vadošie mēdiji runā tikai taisnību. Tajos strādā bezkompromisu profesionāļi, kas visu zina par mums labāk un nesavtīgi dalās ar...