Himna asarām
Problēma nav tikai sievietēs, salvetēs un dievietēs. Problēma ir tā, ka mums ir baigi cietas sirdis. Man – viscietākā. Bet, davai, pataustām tās sev pārējie. Uzrakstījās vēl viens teksts – balāde… asarām… Pat ja man nesanāk, es ļoti, ļoti gribu tā iemācīties raudāt, kā dzejots. Ja psalmā sacīts, ka “visi mani avoti it Tevī….”, tad...
Kur dējušās “saimniecības sveces”?
Aizvakar kādā Pārdaugavas bodītē biju līdzāsstāvētājs varonim, kas bij aizvilcis jau vismaz līdz 70. Viņš pārdevējai teica: divas sveces, lūdzu. Saņēmis tādas divas vītas kā uzpampis korķviļķis, viņš pasmaidīja un teica: vecos laikos divas sveces… tas man bija veselai nedēļai. Pārdevēja atbildēja: ūūūū, tas taču bija jau pirms diviem vai trim gadiem (!!!) Pircējs bija...
Kad kapteinis drīkst pamest klāju pirmais
Cīnos ar balāžu tekstiem. Nevaru nociesties un gribas padalīties. Tieši ar to, ko daru. Politikai, kā jaušams, vairs līdzi nesekoju. Nesanāk ne laika, ne arī vajadzīgā asuma. Šajā virzienā esmu notrulināts. Tāpēc labāk padzīvojiet kopā ar manu kapteini, kas pats pieņem lēmumu pamest klāju pirmais.
Valērijs un Anfisa (we are back)
Tā lielā krucifiksa autors, kas tika darināts Krimuldā un visur ceļo mums līdzi, manos tekstos jau bieži pieminēts. Tā autora vārds ir Valentīns. Viņš bija viens no Krusta skolniekiem. Ilgi, ilgi pasēdējis aiz rūtainā lodziņa. Smags, stūrgalvīgs, bomžojies, taču lasīja nevis vienkārši baznīcas tēvu rakstus, bet tieši “apofātisko teoloģiju” (kam interese, noskaidrojam paši). Valentīna ķermenis...
Tais debesīs, tais putnos ir mans nams
Par manu sadarbību ar Aivaru būtu jāraksta vismaz brošūra ar bilžu albumu pielikumā. Arī kāds datu nesējs varētu būt komplektā. Kopīgi mēs gan skaistus darbus darījām, gan… nedarbus. Bet Dievs kaut kā mūs no pēdējo sekām vienmēr paglāba. Aivars jau tāds prātīgāks. Es – neprātīgāks. Man tās sekas kā atritis dziju kamoliņš, pieķēries svārkam. Bet…...
Pirson break 2005
Tikko ievilku savā mājas lapā vēl kādu pirms pāris gadiem paveiktu radošu darbu, proti, dziesmas Dailes teātra muzikālajai izrādei “Klondaika”. Pāris gadus domāju, ka manā lapā jābūt tikai manām dziesmām, taču tad sajutu, ka “iesākumā bija vārds”. Un tā ir visās lietās. Tā kā laiks šajā sistēmā pamazām aizvien vairāk ļaudis padara par sistēmas ķīlniekiem,...
Suņa dzīve
Bij man savs un garš laiks nodzīvots Murjāņos. Gan bērnības vasaru svabadībā, gan, vēlāk, apprecoties un vēloties būt savā zōnā, tālāk no “senčiem”. Arī Murjāņos, kā visā manā dzīvē, gāja visādi. BIja brīnišķīgi draugi, visvienkāršākie no visvienkāršākajiem. Par katru varētu uzaust stāstu. Viens tāds sirsnības iemiesojums bija V. Kā jau bohēmas skolotam, arī man gadījās...
Re, arī man ir krietnā kareivja dziesmas (:
Var jau pat būt, ka tieši no Liepājas arī sākās Rīgas šturmēšana. Uztaisījām ar Valdi Lūriņu 1986.gadā “perestroikas” izrādi un aidā – Atmodai slūža vaļā. Bet sajūta toreiz tiešām jau bija, ka darām kaut ko vairāk, kā līdz tam, knibinoties gar “tīro” estrādi vien. Arī tekstus kaut kā sāku jau just savādāk. Man pašam vislabāk...
