BLOGS NO ŠODIENAS PĀRCĒLIES UZ JAUNO ADRESI NEBRUKS.LV ŠĪ LAPA PALIEK KĀ MANA BLOGA ARHĪVS. SPIED ŠEIT UN PĀRCEĻAMIES KOPĀ.
dienasgrāmata

Lucavsalas ābeļsprādzienu miers

Pirms nedēļas ar Stefanu aizminām no Āģenes līdz Lucavsalai. Izlīkumojām gar koptajiem un pamestajiem dārza pleķiem un jutāmies krīzes iedvesmoti. Lucavsala savā vientiesīgajā mazumiņu labumā vēl dabūs dzīvības pagarinājumu. Vēl šo nenosakāmā laikmeta un neizdibināmās ekonomiskās orientācijas cilvēku oāze no “biezo miku” apbūves uz nezināmu laiku paglābsies. Par to mūs informēja zaļās vardes, gavilēdamas savā...

Virtuālais sekss jeb čirkas ar gāzes pistolēm

Vakar manai sievai Līgai zvanīja Vakara Ziņu žurnālists Agris Dūja un sacīja, ka žurnāla redakcija padzirdējusi baumas, ka vīrs viņu ir pametis un dzīvo kopā ar 20 gadus par viņu jaunāku blondīni. Šo informāciju pārbaudīt viņam uzticējis žurnāla redaktors. Pēc pāris stundām savā e pastā saņēmu šādu šī paša žurnālista vēstuli: Sveiki, Kaspar! Te tev...

Suņa dzīve

Bij man savs un garš laiks nodzīvots Murjāņos. Gan bērnības vasaru svabadībā, gan, vēlāk, apprecoties un vēloties būt savā zōnā, tālāk no “senčiem”. Arī Murjāņos, kā visā manā dzīvē, gāja visādi. BIja brīnišķīgi draugi, visvienkāršākie no visvienkāršākajiem. Par katru varētu uzaust stāstu. Viens tāds sirsnības iemiesojums bija V. Kā jau bohēmas skolotam, arī man gadījās...

Ivara Godmaņa man rakstītā vēstule

Tā dzīvē gadījies, ka šobrīdējais premjers I.Godmanis mūsu kopīgi piedzīvotās jaunības laikā bija arī bundzinieks, kamēr es – basģitārists. Kad videņu ballītēs bija jāspēlē dejas, bieži vien spontāni tika formētas muzikantu brigādes. Kurš bija brīvs, tas spēlēja. Repertuārs pad.laikiem bija neparasts. It kā jau dzelzs priekškars liedza komunicēt ar rietumiem popkultūras jomā, taču, paradoksāli, ballītēs...

No zobena saule lēca

Pa Angliju krustu šķērsu mizo varonīgo ateistu apzieģelēti autobusi, uz kuriem drosmīgie Dieva ienaidnieki uzrakstījuši savu ticības apliecību “Dieva nav”. Ja jau nebūtu, netrakotu. Tiem, kas tic, ka ir, sirdī miers. Tiem, kas tic, kas nav, nemiers. Kaut kā jocīgi, ne? Tīklā sajūgto pasauli uzmana aizvien rūpīgāk un vārda vai domas brīvība piemīt vien tiem...

Šodien nomira mans mīļākais draugs

Attēlā stāvu es, Valdis Hmeļevskis un Mārtiņš Ruža, piesēdienā Ivars Godmanis, pilnīgi sēdus Edvīns Zariņš. Fočēts pēc “Krīdenziem” gatavošanās mēģa Kosas klētī-magazīnā pagājušā gadsimta pēdējos gados. Šodien nomira mans mīļākais draugs Voldemārs Hmeļevskis. Sirdij visneparastāk no visiem tuvais. Ne mākslinieks, ne kā citādi pēc kādām pazīmēm tipiski radošs. Voldemāru Hmeļevski mēs saucām par Valdi, Valdiņu...

Shiting of our poles

man te viens džeks atsūtīja ŠITO LINKU. prasa manas domas. nespēju tā fiksi tajos bilžu mākoņos un ķīmijā iebraukt. tad zeitgeists pamazām uztaisīja savu sektu. cīnoties pret bezdievjiem baņķieriem parādīja, ka paši ir šīs frontes cita līnija. it kā pret, bet armagedonā laukā resnie būs mazajam ganāmam pulciņam no vienas puses, bet zeitgeistieši no otras....

ALIAS

pēc visa, kas kādus 7 gadus atkal bijis (pēc aiziešanas no rīgas uz mežu), jau vairākus vakarus palieku rāms seriāla “alias” priekšā. kā pirms 7 (vai ču vairāk) tas notika rīgā, kad par ģimenes kopīgo cīņu kļuva “nikita”. kopš tā laika man vairs nav tv. vecos toreiz aizstiepām uz lombardu un nopirkām kokteiļmašīnu. nu mežā...