Kā zināms, Golfa restaurācija netika novesta līdz galam – viss laiks ieritēja Visu Latvijai video/audio lietu straumē. Bet koncerti Liepājā ir neatceļami. Īpaši jau, ja ielūdzis Loui Fontaine savā no krāsmatām augšāmceltajā klubu kvartālā. Nezināju, kā tikšu laukā no sava meža. Iedūšojos sazvanīt Ģirtu Lapiņu, kam biju veidojis prezentācijas klipu – kā dāvanu. Palūdzu, vai viņš nevar man uzdāvināt braucienu līdz Liepājai un atpakaļ uz Rīgu. Saņēmu piekritīgu atbildi, sagaidīju viņu savā mežā un nesāmies uz vēja dzemdību namu – Liepāju. Jo tā taču ir pilsēta, kurā piedzimst vējš?



Ieradāmies gandrīz laikā: koncertam bija jāsākas 23 – tas sākās pēc 24. Ģirta spidometrā jau rēgojās 420 km.  Ja citā virzienā, sanāktu labs gabals vēl aiz Tallinas. Taču ļaudis gaidīja. Gaiss tiešām bija pilns ne tikai ar dūmiem un alus gāzi, bet blīvs no gaidīšanas. Nokavēto centos atdot ar uzviju un pucēju vaļā līdz 3 naktī. Gāja jautri – pāris dziesmām, kā redzams iekš video, bija “blonda fona dīva”, kas, Liepājā dzimušā vēja reibināta, sacijās mani dievinām, lai gan patiesībā pāris reizes nekontrolējami jaudīgā sirsnībā žņaudza. Saglabāju mieru un vajadzīgo toņkārtu, pat neiegārdzos. Klausītājiem bija arī ko redzēt. Jo ko gan es varēju parādīt vairāk par savu rūtaini sēdošo būtni – tikai dziesmas.

No arhīva mapītes nācās vilkt laukā vecās Pirāta laika džunkājamās “Baigi gribas”, “Maķ tvaju za nagu”, “Zili manas zemes lini”, “Dziļā, dziļā Eiropā…”. Jauni ļaudis pieprasīja. Mēģināja no sirmā barada izspiest arī jau noteikti nosirmojušo “Princesīti”. Bijos, ka piemirsīšu vārdus, ja sākšu dziedāt bez špikera. Pieteicās tāds Armands un manā pavadījumā drosmīgi dziesmu nodziedāja pats, tikai ar nedadz kļūdām, kuras tāpat bija jānoraksta uz Liepājā dzimstošā vēja reibinājuma rēķina.

Pēc koncerta Loui Fontaine man izrādīja arī savu pagraba teātra bāru ar divām mazām skatuvītēm, kas pēc ugunsgrēka vēl nav vērts ne reizi. To redzēju kā ideālu vietu marionešu teātrim vai leļļu perfomācijām vispār. Arī smukām intīmām izrādītēm, ar kurām iedarboties vairāk, kā ar dūmiem vai spirtu.

Video fiksāciju veica mans dzejojošais dēls Stefans Ezra. Forogrāfēja Haralds Filipovs, Twitterī pazīstams kā Haraldsfil. Atceļā sagadījās viņu paķert autiņā un pa ceļam nogādāt līdz Saldum, no kurienes viņš jau naktī reaģēja, ka ir laimīgi nonācis mājās. Visi kopā ne tikai bijām sabijuši barda burziņā, bet māgās kopīgi ieburzījām arī pa Statoil burgerim. Barda burziņa burzīts burgers. Eleganti.