Sanāk tāda loģiska triloģija. Tikko dēls uzraka kādu video. Nevaru nepadalīties arī ar zemāk noskatāmo flash mob The Time Stops. Sadzīves nemainīgajā non stop plūdumā, kas līdzinās neaizsprostojamai milzu upei, izdarīt kaut ko tik skaistu un iedvesmojošu, arī ir brīnums. Liels, kā saraudātās sniegpārslas vai zibens oktobrī. Cik apskaidroti laimīgas ir dažu ļaužu sejas un cik priecīgi viņi aplaudē, kad uz brīdi no ierastā ritma izslēgtie atkal ieslēdzas.

Ja tā spētu mēs visi – izslēgties no inerces, kas mūs ievedusi šajā grandķezā, neticēt nevienam, kas kārdina ar epilepsējošo mudinājumu “neizkrist no politiskās aprites”, vienkārši visu šo sistēmu tik totāli piekāst, tik absolūti nobremzēt tās ietvaros, ka viss vecais nobruktu pats no sevis. Nekad taču mēs jaunu ceļu iet neuzsāksim, ja nemitīgi turpināsim šaudīties un grūstīties vecajos nelabajos un tik iestaigātajos strupceļos. Enjoy, folks.

www.blogs.krustaskola.lv