merkisŠodien kāds cits žurnālists man rakstīja: «Lasīju tavu blogu, bet man vajag atbildi pa tiešo – vai tu uzskati, ka Nils ir tava darba līdzautors. Rakstot vēsturiskus tekstus, autori bieži mēdz konsultēties gan ar draugiem, gan ekspertiem, gan vienkārši gudriem ļaudīm. Cik saprotu, šādas sarunas vai meilošanās nudien netiek uztvertas kā līdzautorība. Īsti labais tonis šādos gadījumos ir norādīt – paldies par konsultācju X kungam vai Y kundzei. Tas ir ļoti izteikts amerikāņu literatūrā. Vārdu sakot, vajag dažus teikumus bez tēlainām frāzēm, kāds ir tavs viedoklis un vai tu paredzi viņam piemēram kaut ko maksāt no honorāra?»

Mana atbilde

Darba ideja ir mana. Auklēju to 7 gadus. Par šī darba tapšanu jau pasludināju š.g. 16.janvārī.   Arī pirmās sižeta shēmu idejas ir manas. Muzikālajai drāmai nosaukumu “Vadonis” deva Z.Liepiņš. Muzikālā drāma ir radošās grupas kopdarbs un libretā nav neviena Nila Saksa vārda.

Vēsturiskās grāmatas izlasīju arī es. Sākotnējās sadarbības laikā, kā zināms pēc dzeltenās preses, biju ne tikai idejas spārnots. Man bija sava shēma, viņam – sava. Tūdaļ pēc tās tapšanas Nila shēmu nepieņēma nedz komponists, nedz teātris. Sākām labot. Nilam bija sava versija par to, kā tam jābūt. Man – tomēr sava. Noskaidrojoties prātam, sadarbības neiespējamību sāku saprast dziļāk. Piedāvāju viņam startēt ar īsto uzvārdu – Konstantinovs. Viņš strikti atteica. Sadarbībai pieliku radikālu punktu. Vienkārši runājot, mūsu domas un uzskati kļuva nesavietojami. Izskaidroties vēstulēs nesāku. Cerēju, ka Nils pats sapratīs motīvus. Saprata jau, bet, kā redzams, niezēja pakasīties. Pēc šī treknā punkta libreta atmosfēra mainījās pilnīgi.

Izrādes režisors Edmunds Freibergs libreta shēmas saturā ieguldījis nesalīdzināmi vairāk pat par mani. Ja kādam jūtos parādā, tad tikai Edmundam, Zigmaram un Ojāram, jo reāli viss izrādes saturs ir ilgstošās kopdarbības rezultāts.

Ar konsultācijām un padomiem man palīdzējuši vairāki cilvēki, to skaitā izcili vēsturnieki, taču viņi uz līdzautorību nepretendē. Apvainojums zagšanā ir meli. Nilam manā idejā nekas nepiederēja un joprojām nepieder neviens vārds.

Turklāt, lai viņš drīkstētu tādu apsūdzību izvirzīt pret Ojāru un Zigmaru, viņa argumentiem bija jābūt “smagākiem” par mūsu sarakstē izlasītajiem. Turklāt manas Nilam rakstītās vēstules, kuru starpā ir arī Zigmara vēstules man, publicētas bez manas un Zigmara atļaujas. Ar šo savu rīcību Nils sevi notiesājis pats.

Vai filmu provēs uzaicinātie un par neatbilstošiem novērtētie aktieri pieprasa filmas veidotājiem dalīties filmas peļņas honorāros? Liekas, ka ne.

Mūsu domstarpībām ir ne tikai libretiski motīvi. Mana sieva Līga Nilu satika labu laiku pēc manas apklušanas – š.g. Baltijas praida dienā. Viņa Nilam sacīja: “Iesim un protestēsim kopā, tad tev vairs nerādīsies lidojošie šķīvīši.” Nils atteicās un nostājās homoseksuālistu praida ierindā.

Kaspars Dimiters
21.o8.2009

www.blogs.krustaskola.lv