es_domaju_kur_es_esmutikko sabīdījās garāks atbildes komentārs kādam politiski aktīvam draugam. pārlasīju un nolēmu ieklāt arī blogā. jau mēnešiem nepārejošo kolektīvo diskusiju bezjēgā, iespējams, šis teksts palīdzēs kādam būt uzmanīgākam pret “jauno” politshēmu dizaineriem. rakstīt komentāru mani pamudināja fakts, ka esošā sistēma aukstasinīgi plāno gaistošās tautas nākotni. cita starpā šai vēstulē bija arī pievienots kāda cita politiķa teksts, kas tāpat stimulēja pamudinājumu:

«Roberta Ķīļa vadītā ekspertu grupa Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzdevumā izstrādā Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģiju „Latvija 2030” (LIAS). Šī gada 27.aprīlī sākās LIAS 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana, kas notiks līdz 17. jūlijam. (LIAS mājas lapa: http://www.latvija2030.lv/page/278 ). Iepazīstoties ar LIAS nākas konstatēt, ka tādas svarīgas tēmas kā Valoda, Kultūra, Nacionālā identitāte šajā dokumentā faktiski nav pat pieminētas un to nākotne tālajā/tuvajā 2030.gadā paliek noslēpumā tīta. Stratēģijā vērojama gaužām tehnokrātiska un globalizācijas tendencēm pārlieku pakļāvīga pieeja.»

atvainojos lasītājiem – komentārus un vēstules rakstu tikai ar mazajiem burtiem. slinkums labot :)


komentārs: KAS ATJAUNOS NEATKARĪGU UN SUVERĒNU LATVIJU ?

kā vecā sistēma ar vecajiem kadriem, aizmuguri, sakariem, saistībām un jau pastrādātajiem kolektīvajiem noziegumiem cer mainīt kursu uz “gaišāku nākotni”? kā tas iespējams? vai, līdzīgi kā pad.laikos, bez iepriekšējo noziegumu atzīšanas, nožēlas? kristovskis/kalniete pa politisko kompromisu ķezu laipām slidinās jau sen. vai ēlertes tēla sen paredzētā atspīdēšana šo slidenumu kaut kā mazinās? vai ļoti ilggadīgais viņas mainīgais atbalsts dažādiem kampējiem un sorosītu varavīksnes “kultūrai” pēkšņi visus labējos solidāri atmazgās par tīrradņiem? ja viņa gatavojas, tad kādi klani vēl gatavojas veidot mūsu nākotni? un kāds sakars tiem ir ar kaut ko jaunu?

pēc dažādu avotu datiem Latvijā šobrīd ir ne vairāk kā 700 000 latviešu. ik dienas Latviju pamet ap simts cilvēku. ogres apbedīšanas birojs nupat liecināja, ka ik nedēļu katrs piektais no bērējamajiem ir pašnāvnieks. vienā nedēļā bijis katrs otrais. kam tiks konfigurēta uzlabotā valsts, ja jau šodien neviena stratēģiska iniciatīva nenorāda, ka vajadzētu ārkārtas veidā stimulēt atlikušo iedzīvotāju organizēšanos izdzīvošanas komūnās, kooperācijās vai tml? lielo līniju vilkšana no tautas tik tālajās shēmās taču neko nemainīs. ja arī mainīs 2030.gadā, tad to, kas to piedzīvos Latvijas teritorijā, būs ļoti maz – 500 000 vai 300 000 latviešu, kas īsti vairs nezinās, kāda nozīme ir būšanai par latvieti.

ekonomisko iniciatīvu neesamība tautas izdzīvošanas virzienā ir tikai viena svarīgā puse. otra svarīgā ir morālo iniciatīvu neesamība, lai uzturētu latviešos dzīvu to identitātes vērtības apziņu. kristiešu miljons ir nomērdēts pilnīgi. nacionālistu ir maz. kas izmainīs šo mazvērtības klimatu? masoni, rotarieši, lion “kluberi”, zeitgeist movementieši, rērihieši, anastāsijieši, kabbalisti, humānisti, nākotnes sabiedrības futūristi, sorosa oktobērni? kaut kādās “morālās” struktūrās taču Latviju degradējusī elite bijusi spiesta iestāties. bet tauta taču par to neko nezina un, protams, nevēlas zināt (un ja zinātu, neko tāpat nesaprastu). pati par sevi tā jau arī sen vairs vispār neko nevēlas zināt.

kas šo situāciju mainīs? tie paši vecie, tikai jaunā pārkonfigurējumā? līdzīgi pēcatmodas laiku bijušajiem komjauniešiem un partijniekiem? kāds ētiskais kritērijs man liks viņiem noticēt? kāds būs viņu atbildības slieksnis? un KAS tas būs?

lielķezu Dievs pieļāva, lai mēs sajēgtu, ka labklājības “reliģija” sabiedrību labāku nepadarīs. ja jaunie politiskie “spēki” vilks tikai labklājības virzienā, palīdzība tiks nodrošināta vien pilsoņu atlikušā skaita ķermeņiem, kas identitātes krīzi latviešos neuzlabos. vai tiešām vēl nav pienācis laiks, lai par katastrofas dziļumu runātu skaidrāk, skaļāk un drosmīgāk? tas, ka rībenai rūp “kultūras attīstības stratēģija”, ir lieliski. bet kāda būs stratēģijas jēga, ja nebūs šīs kultūras mantinieku, kultūrā kā vērtību sistēmas liecībās ieinteresēti ļaudis? jaunā paaudze jau šobrīd ir vienaldzīga jeb kosmopolītiski dezorientēta. un ja par kaut ko interesējas, tad ne vairāk, kā par kultūras lēti, iedarbīgi un ātri pieejamo līmeni, ko reizēm dēvē par kiču, reizēm par savtīgu tieksmju subkultūru.

tik daudz visādu jautājumu rodas šai pieaugošā haosa un neziņas laikā, jo reālu piedāvājumu, kā bēgošajai un pašiznīcināties gatavajai tautai izdzīvot ārkārtas situācijā, no valdības puses neatspīd. un ja nav pat šādu projektu, tad par kādu kultūras saglabāšanu ir runa? pirmā “kultūra” no varas puses būtu smalkjūtīgā līdzjūtībā radīta iespēja apsēt bijušos rapšu okeāna laukus ar nākamā gada pārtikas ražošanai nepieciešamo. kad daļa izdzīvojušās tautas no šiem sējumiem novākto ražu baudītu, ar tiem pie viena liela tautas galda varētu parunāt arī par “kultūras mantojumu”.

tikai nevajag teikt, ka cilvēkiem garīgās vērtības ir prioritāte. ja esošā sistēma ar savu darbību apliecinājusi, ka tā ignorē jebkādas “vērtību prioritātes”, izņemot savtīgu pašlabumu jeb “stabilu latu”, pat izmisumā novestā tauta ir tiesīga justies daudz garīgāka pat bez drošas maizes galdā un bez saglabāta “kultūras mantojuma”.

un tomēr ar vārdu “tauta” apzīmētajiem neglaimoju. tautas sen vairs nav. klasiskajā izpratnē pēdējie 18 gadi to deaktivizējuši pilnīgi. ir tikai nelielas vairāk vai mazāk tautiskas grupas, kas, labu gribēdamas, nekādu valstiski plašāku labumu panākt nespēj un nespēs. kaut vai tāpēc vien, ka vecās sistēmas sen aizņemto ložu “meistari” šos naivos, nevainīgos un tīros vienkārši nelaidīs nedz pie vārda, nedz pie teikšanas. viss tiks sashēmots “pa jaunam”, kas patiesībā būs tas pats labi un īsā laikā aizmirstais “pa vecam”.

izmainīt kaut ko var tikai pilnīga esošās varas sistēmas demontāža un jaunas, neatkarīgas un suverēnas Latvijas sistēmas radīšana. un bez deputātu un to pārstāvēto uzņēmēju labumam nojātās demokrātijas līķa uzstutēšanas sēdus. Latvijai jākļūst pat spēcīgas prezidenta varas republiku, kurā tiktu atjaunota totāli zaudētā NEATKARĪBA un SUVERENTITĀTE.

kaspars dimiters

www.blogs.krustaskola.lv