ieduries_ar_reformu

2005.gada 16. martā performanču, uzsaukumu un citu radošu provokāciju māksliniece Līga Dimitere savā tekstā “Īss mātes vēstījums“, kas bija adresēts LR izglītības sistēmai un tās ministrei Inai Druvietei, atļāvās šādi iekliegties:

«[..] Viss, kas notiek ap mums, ir izglītības sistēma. Bērnu traģēdiju statistika to apliecina. Žēl, ka šī sistēma uz postošo procesu reaģēt ir impotenta. Tā nepaceļ balsi pret atklāto nešķīstības propagandu, pret iztapīgo un noziedzīgo mūsu valsts atbalstu Irākas okupācijai…

Kādam mērķim izglītojas bērni? Karjerai bankās, advokātu birojos, varu turošo oligarhu ofisos? Brāļi Kaudzīši, kas skolā tikpat kā nebija mācījušies, strādāja par skolotājiem un izdeva mācību grāmatas. Kā viņiem tas izdevās?

Augošās noziedzības, dažādu maniakālu atkarību, pērkamības, neuzticības, kosmopolītisma, izvirtības, cietsirdības, visatļautības un ateisma priekšā šādai izglītības sistēmai, kāda tā tiek uzstādīta šobrīd, ir jākapitulē un jāatzīst, ka nekas vairs nav maināms. Tā kļuvusi pilnībā atkarīga no rietumvalstu diktāta, kur jau sen valda visplašāko nejēdzību plurālisms. Kritēriju, ideālu vienkārši nav.

[..] Svarīgas ir zināšanas, un ne jau jebkādas, un ne jau visas, kuras ar pavēli uzdots akceptēt visiem.»

Vai vienīgais veids, kā skolotājiem glābt izglītības sistēmu, bija

ATTAPTIES PAR VĒLU ?