oleg_and_liga_performers1998.gadā Rīgā viesojās skandalozi slavenais ukraiņu izcelsmes krievu mākslinieks Oļegs Kuļiks. Viņa radošā metode – performance. To vērot bija ieradies Latvijas postpadomju radošā avangarda “krējums”. Oļega sieva Ludmila Berdihina kādā intervijā par šo sava nestandarta dzīvesbiedra akciju “Divi Kuļiki” sacīja: “Kad viņš Rīgā ar stiklu līdz kaulam sagrieza roku, es tur par laimi nebiju. Viņu operēja un nogādāja atpakaļ, kur performance turpinājās.” (ŠEIT). To piedzīvojušais atbrīvotā Latvijas globusa provinces “krējums” toreizējo mēdiju un bohēmas “bla-bla” zōnā no kaifa kūlās līdz pilnīgam sviestam. Stagnatīvās domāšanas inercē iestrēgušajiem tas obligāti bija jāsaprot kā neapšaubāms māksliniecisks “labums”. Man personīgi viņa izlēciens patika, jo uz tā fona pilnā spektrā uzzīmējās minētā “krējuma” bezierunu pakļāvībai gatavā daba pieņemt visu, uz ko paši neesam spējīgi – arī mākslas vārdā publikas priekšā izspēlētu pašnāvības mēģinājumu.

i-bite-america-sobakaliga_dimitere_krusts1Rīgas performances laikā no Kuļika pārgrieztajām vēnām pa kādai šļakatai tika arī vairākiem skatītājiem. Asinīm noplūdušais Oļega ķermenis vārtījās saplēsta spoguļa lauskās un ar tām nolipinājies atgādināja diskotēkas spoguļbumbu.

Līdz tam Oļegs Kuļiks jau bija paguvis kādā no Maskavas galeriju vernisāžām skatītāju acupriekšā nokaut dzīvu cūku. Tomēr vislielāko ažiotāžu radīja viņa projekts “Zoofrēnija”, Kuļikam tēlojot suni, putnu un zivi. Visefektīgāk iedarbojās viņa suņa veidols, kurā viņš, zobus atņirdzis, iejutās pilnīgi kails, naturāli kožot garāmgājējiem. Par viena tāda sakošanu Kuļiku 1995.gadā Cīrihē pat arestēja. Uz filmas “Oļegs Kuļiks – izaicinājums un provokācija” (2008) DVD vāciņa rakstīts: “Oļega Kuļika performances vienmēr ir kā sadursme ar sabiedrību, kad atbildes reakcija ir neparedzama. (..) Gandrīz visas no tām publikā izsaukušas šoku…” No tā varu secināt, ka Kuļiks ir protesta performanču mākslinieks.

Reliģisko protesta performanču māksliniecei Līgai Dimiterei viņas publisko panākumu kontā nu jau arī ir vairākas sabiedrību šokējušas akcijas:

liga-u-angl-cerkv1. “Ar melnu lakatiņu, krustu un ikonu pret Dievnama apgānīšanu” – Riga Pride 2005 laikā, performances vieta: Anglikāņu dievnama slieksnis.
2. “Ar svētīto ūdeni pret geja karieti” – Riga Pride 2006 laikā, apslakot Imantu Kozlovski transportējošo taksometru, performances vieta: Reval Hotel Latvia slieksnis.
3. “Aizkrāso pats” – 2006.gadā, aizkrāsojot lielveikala “Domina” reklāmas, kas zaimoja ortodoksās baznīcas svētkalpotājus, performances vieta: Gaisa tilts Rīgā (pēc šīs akcijas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs L.Dimiterei piešķīra Virsgana godarakstu un baltu rožu klēpi, bet laikraksta “Subota” žurnāliste – radošo pseidonīmu “Мать-террористка с душой ребенка” – ŠEIT).
4. “Ar zilu lakatiņu pret rozā skūpstīšanos” – 2007.gadā, No Priede akcijas laikā izjaucot divu meiteņu publisko mutēšanos, performances vieta: Rātslaukums Rīgā.
5. “Vērmanes dārsobakazu – mīlestībai” – 2007.gadā, kuras laikā grupa pareizticīgu mākslinieku pēc Rīgas Praida 2007 ar svētītu ūdeni veica Vērmanes parka šķīstīšanu (ŠEIT).
6. “Ļeņina pieminekļa vietā – pieminekli Vijai Artmanei” (ŠEIT) – 2008.gadā, performances vieta: laukums, uz kura reiz bija novietos piemineklis Ļeņinam.
7. “Nolauz podu – izglāb vīru” (ŠEIT) , 2009.gadā, vīram un viņa krīzes dalībniekiem dinamiskā formā atgādinot par ģimeni, performances vieta: kāda privātmāja Mālpils nomalē.
8. “Ar baltu lakatiņu un krustu pret LGBT karogu” – Baltijas Praida 2009 laikā, performances vieta: Vērmanes parks un tam piegulošās ielas (ŠEIT).

Nevienā no šīm L.Dimiteres performancēm neviens netika notašķīts asinīm vai sakosts. Arī pati māksliniece ne reizi netika nogādāta slimnīcā vai cietumā.

vermani_milestibai_web2008.gadā izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”, Gētes institūta atbalstīts un Vācijas kultūras mēneša “O!VĀCIJA” ietvaros, notika pasākums East Side Stories (Austrumeiropas stāsti). Skatītājiem tika piedāvāta Austrumeiropas videomāksla no Berlīnes Jaunās mākslas savienības videoforuma kolekcijas. To vadīja šī kolekcijas veidotāja Vācijas mākslas zinātniece Katrīna Bekere. Citu videomateriālu starpā tika prezentēts arī Oļega Kuļika darbs “I bite America” (1997).

Teiciens “praviešus savā zemē nemīl” ir banāls, taču šoreiz vietā. Vai Latvijas mākslas vērtētāju vēl pilnīgā sviestā nesagājušais “krējums” ir pienācīgi novērtējis pašmāju performanču veidotājus? Vai ir filma par ilgtermiņa performatoru Pasaules Valdnieku, kas Rīgā paguvis “svētīt” un uzrunāt tūkstošiem cilvēku? Vai ir filma par performatoru Alekseju Ļeģajevu jeb Cilvēku ar megafonu, kas ar pārāk zemu “klīrensu” pasaules ceļiem pieplakušās tradicionālās kristietības dēļ mietpilsoņu vidū iedrošinās bojāt savu reputāciju, veidojot protesta performances un ar elektrošokam pielīdzināmu dedzību mēģinot šo zemo kristietības “klīrensu” pacelt?

drug_chelovekaliga_dominaLatvijas mākslu vērtējošais “krējums” savas zemes performatorus ieradis klasificēt pārāk vienpusīgi. Pareizticīgās mākslinieces Līgas Dimiteres pēdējās performances mākslinieciskais spēks spēja pārvarēt pat līdz “riekstiem” bruņotu specvienību līmenī nodrošinātu apsardzi. Ne ar kādiem detektoriem nepārbaudīta, viņa un vēl divi šīs performances pavadoņi (Marija un Raimonds), kuriem šai akcijā bija “eņģeļu” lomas, mierīgi šķērsoja Baltijas Praida 2009 ieejas kontroli, nonākdami tur, kur nevienam citam protestētājam nonākt nebija iespējams. Kā to apliecina visas pasaules mēdiji, kas atspoguļo Baltijas Praida 2009 Rīgas pasākumu, protesta performances “nagla” jeb lielais pareizticīgo baznīcas misiņa krusts pārliecinoši izkonkurējis daudzkrāsaino LGBT karogu, šai akcijai kļūstos par ievērojamāko ielas performanci visā Latvijas mākslas vēsturē (arī ŠEIT).

Kad Ludmilai Berdihinai vaicāja, vai tāda nestandarta mākslinieka sievai būt nav grūti, viņa atbildēja: “Grūtāk ir būt standarta mākslinieka sievai”.

Liga uz kapotaPlašsaziņas tīmekļa vidē protesta performanču mākslinieces L.Dimiteres akcijas negatīvi vērtējošajai publikai varētu dot uzdevumu salīdzināt, kuri no abiem māksliniekiem vairāk atbilst diagnozei “Tvaiķenes klients” – Līga vai Oļegs?

Ortodokso protesta performanču mākslas zinātnieks
Kaspars Dimiters
18.maijā, 2009.

liga_cross_flower