lucavmikaPirms nedēļas ar Stefanu aizminām no Āģenes līdz Lucavsalai. Izlīkumojām gar koptajiem un pamestajiem dārza pleķiem un jutāmies krīzes iedvesmoti. Lucavsala savā vientiesīgajā mazumiņu labumā vēl dabūs dzīvības pagarinājumu. Vēl šo nenosakāmā laikmeta un neizdibināmās ekonomiskās orientācijas cilvēku oāze no “biezo miku” apbūves uz nezināmu laiku paglābsies. Par to mūs informēja zaļās vardes, gavilēdamas savā vietējas Amazones atmosfērā. Par to pilnā rīklītē gavilēja Lucavsalas lakstīgala. Par to arī miljardiem visdažādāko ziedu mutītes čukstēja debesīm savu dabisko “paldies”. Par to ļoti daļēji mūs spontānajā videotismā.



Lucavsalas ābeļsprādzienu miers