ejiet_pa_kreisi“Problēma” ar uzraksta “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem” ir paņēmiens, kā 18 gadus defoltā pasīvie inteliģenti (ticu, ka ar vistīrākajiem motīviem) rada iespaidu, ka arī viņi beidzot pacīnījušies par Latvijas neatkarību. Tas, protams, arī ir veids kā novērst uzmanību no “Draudzības dienu” Baltijas mēroga Sodomas mutantu ambīcijām, kuri šogad nolēmuši maršēt garām Brīvības ielas katedrālei un dievnamiem. Cūku gripas vīrusu izplata, lai novērst uzmanību no globālās krīzes. Uzvaras pieminekļa sakarā radītais kaitinošais vīruss tiek izplatīts, lai novērstu uzmanību no jau nez kurās Latvijas neatkarības zaudēšanas pēcAtmodas laikā.


Kādam savam draugam, kas aicināja parakstīt apkārtklīstošo parakstu vākšanas vēstuli, par to, par ko būtu domāt lietderīgāk, atbildēju šādi:

«Labāk padomāt par policejisko valsti, ko, agri vai vēlu, ieviesīs šobrīd pie varas esošie. Ja nenotiks alternatīvu spēku konsolidācija. Tomēr pietiek kaut virspusēji pārcilāt galvā resursus, ar kādiem joprojām operē tie, kam visvairāk gribas palikt pie varas vai tās tuvumā, ar resursiem, kādu NAV tā nacionālajiem spēkiem (protams, tikai idejiskā potenciāla līmenī), lai apjēgtu bezcerīgumu, kāda gadu no gada rafinēti un mērķtiecīgi esam ievilināti. Ko bada laikā varēs panākt bez naudas? Pat ārpus varas redzamā plāna izkritušie turpinās balstīt pie varas šobrīd esošos, jo tie ir vienīgais iespējamais spēks, kuru, vajadzības gadījumā, varēs pārvērst policejiskā diktatūrā, lai savaldītu ārdīties (lasi – organizēties) sākušos nabagus. Ja varu neizdosies paņemt alternatīvai autoritātei, par autoritāri policejisku sistēmu tiks pārvērsta esošā ‘failed state’ pēdējo demokrātu valdīšanas maniere. Vai tad šobrīd valdošie nezināja, kādu valsti pārņem? Zināja. Vai viņi nezināja, ka jārēķinās ar valsts totālu fiasko? Zināja. Ko tad viņi šai varas līmenī meklēja? Tikai labi apmaksātas pozīcijas organizēt aizstāvību un garantēt ekonomisko un fizisko drošību saviem sponsoriem. Tātad, viss, ka nav vērsts uz mūsu tautas vitālajām aktualitātēm, notiek tikai tāpēc, lai no tām novērstu uzmanību. Uzvaras pieminekļa šķietamais bums ir tikai priekšā stāvošo daudz lielāko provokāciju putiņas.»

Turpinot sevī iznēsāt šo viedokli, nejauši atvēru sava sena drauga Jāņa Kunčinska piepublicēto portālu Tautasforums, kurā sev par stiprinājumu izlasīju atbilstošu rakstu. Uzdrošinos to publicēt arī savā blogā (skat. augstāk), jo šī raksta būtība un sāls ir daudzkārt dziļāka un veselīgāka, par I.Ījaba “Failed state. Latvia?“. Kamēr docenta teksts ir kā metafora un viegli vispārināms uz jebkuru līdz bankrotam novestu valsti, J.Kučinska austais gabals viskonkrētākajā veidā attiecas tikai uz mums – Latviju un latviešiem.

P.S. Interesanti ir arī tas, ka, ierakstot Googlē atslēgas vārdus “uzvaras piemineklis, uzraksta atjaunošana”, “teātra darbinieku protesta vēstule”, vai atverot teātra darbinieku savienības mājas lapu, stāv informācija par 27.marta teātra dienu, taču šīs aktualitāte zināmās teatrāļu protesta vēstules formā neparādās. Why?

Kaspars Dimiters
28.04.2009.