morisona_skulptura






the doors are open
how about your mind
the priggish lope
imposing and blind
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _

tālāk latviski… tik spied!



the doors

es pakritu un traktors brauca pāri
uz krūtīm gūlās ielas trotuāri
ap kaklu apvija man spitālīgā banti
ka gribējās mukt debesīs pa vanti

pie zvaigznes gribējās vai spuldzītes tur augstu
kur vējš ir čoms ar gulivera plaukstu
ka tikai prom no taisnajiem un staltiem
no zelta dzīvajiem pie izmirušiem baltiem

the doors ar virsaiti pie manis atbrauc vannā
dod zilus pīrāgus un haki krāsas mannā
dzied tā kā priecīgi un tomēr tā kā skumji
bet dziesmas jēga “gudram būt ir dumji”

tad it kā morisons vai it kā džimi hendriks
man saka: sirms bet tomēr tu vēl šmendriks
šai pasaulē – vai labāk – trako namā
ir draugi tie kas mūs visvairāk lamā

kas paslavē vai laurus savij kroņos
vai pārvēršas mums goda pavadoņos
tie nebūs tie kas palīdzēs lai dzīstam
lai saprotam kas esam mēs pa īstam

no vannas izkāpj virsaitis ar pīpi
un noguļas uz viena sāna slīpi
tam smaids pa visu tetovēto feisu
brauc morisons ar vecu ērenpreisu

un atkal dzied – tik šoreiz arī smejas
man vieglāk kļūst no viņsaulīgās dzejas
“pēc tik daudz grēcīgi un patmīlīgi justā
ir vienmēr normāli ja tevi piesit krustā”

vairs negribas man vanšu tilta stabā
jo manī nav tā cēlā, skaistā, labā
ne virsaitī ne morisona rēgā
lai cik šie abi gudri man te sprēgā

tad virsaitis liek vannā savā mani
un vizina līdz vietai kur skan zvani
kur ganiņš stāv ar jēriņu uz rokām
un klusi dzied par Pestītāja mokām

the doors ir vaļā ejam visi iekšā
ne akmeņus ne kājas kāds met priekšā
un nejūtos kā liekais es starp liekiem
jo dieva nams šis pilns ar grēciniekiem

kaspars dimiters
7.martā, 2009.gadā, Āgenskalnā



The Doors, Crawling King Snake, Jim Morrisons Last Performance