Šis logo ir mans aicinājums domāt, ko mēs gribam -
vai Ulmaņa «1934» vai Orvela «1984».

1934Teksts no Delfiem: “Līdz jauna parlamenta vēlēšanām jāgroza Saeimas vēlēšanu likums, atsakoties no partiju “lokomotīvju” principa, jo “lokomotīves” panāk tādu cilvēku ievēlēšanu Saeimā, kuri nebauda cilvēku atbalstu, kā arī jāpieņem ekonomikas stabilizācijas plāns, paredzot nodokļu politikas pārmaiņas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, preses konferencē stāstīja Štokenbergs.

Ar šādiem un līdzīgiem “bla bla” līdz nespējai koncentrēt jēgu nodullinātie pulcēsies Doma laukumā, cerībā sadzirdēt dižo ļaunās Saeimas atkāpinātāju tekstus. Bet uz DL taču nemaz nav jāiet, jo viss tiek atklāti pateikts jau mēdijiem.

Štokenbergs grib neitralizēt “lokomotīves”. Citiem vārdiem, per-so-nī-bas. Protams, bieži tās no gumijas ļerpatiņām tiek uzpūstas par krāšņiem baloniem. Un tomēr… Šajā viltus demokrātijā ir darīts viss, lai ikvienu personību izsmērētu gar Jēkabielas sienām. Pat tādas reiz patstāvīga lieluma zvaigznes kā Imants Kalniņš, Raimonds Pauls u.tml. Neitralizēti ir visi, kas ar vislabākajiem priekšvēlēšanu koāniem lauzās nonākt šai 20 gadu laikā par tautas cerību mauzoleju pārvērstajā ēkā.

Ja Štokenbergs aicina vēl nežēlīgāk parūpēties, lai no potenciālo tautas priekšstāvju ierindas dzēstu jebkuru harizmātiskāku personību, arī viņu, līdzīgi Pabrikam, droši var uzskatīt par jau komā nonākušās valsts iekārtas piebeidzēju.

Vainīgie pie sistēmas kraha kļuva redzami zibenīgi – tūlīt pat pēc Šlesera paziņojuma par vēlamo moratoriju, kas pasargātu finansu kraha priekšā nonākušos tautiešu tūkstošus no jauna emigrācijas viļņa vai pakāršanās.

Šo valsti līdz bezdibeņa malai noveda tieši banku politikas heroīns – “pērc šodien, maksā rīt”. Vakar pirkām, būvējām, ceļojām, bet šodien – maksājam. Kā? To, kas bankām bija vajadzīgs viņas dabūja. To, kas tām pietrūkst, dos atsavināto īpašumu pārdošana, “vainīgos” vēl pēc pārdošanas atstājot ar parādu cilpām kaklos. Tas viss bija paredzēts, ieplānots, zināms. Valdības noziegums ir tas, ka tā šo nākotni neatklāja savas valsts pilsoņiem, kas par varas partijām balsoja.

Bankas sevi aizsargās visdrastiskākajā veidā. Kas aizsargās uzmestos pilsoņus? Štokenberga neitralizētie Matrix “šmitiņiem” drūmi līdzīgie džentlmeņu kloni?

Šlesera mājiens ir pareizs. Tas ir mājiens bankām ar mietu. Un šajā mājienā ir kāda cerīga shēma, kas mūsu valstij varētu līdzēt izkulties svabadībā no visus šos 20 gadus ilgušās eitanāzijas, kas tikai manipulatīvu motīvu dēļ reiz tika nodēvēta par “atmodu”.

Ja bijām pamodušies turpināt varmācīgi reiz pārtraukto, vajadzēja atjaunot to valsts iekārtu, kādu bija radījis Kārlis Ulmanis. Tā joprojām ir vienīgā alternatīva vecajai un slimajai demokrātijai. Ir jāveido nacionāli patriotiska kustība, kas atklāti sludina, ka tās mērķi ir ar maksimālu tautas atbalstu panākt absolūto vairākumu parlamentā, lai mainītu Satversmi, maksimalizētu prezidenta varu, minimalizētu Saeimas partiju skaitu un to pilnvaras, ar šādām radikālām pārmaiņām de jure īstenojot politisku, nevardarbīgu apvērsumu un atjaunojot to Latviju, kādu pazaudējām 1940.gadā.

Tādas prezidentāli autoritāras valsts sistēmas nākamais solis būtu izstāšanās no Eriopas Savienības un NATO, kā arī drosmīga Latvijas pasludināšana par neitrālu valsti, atsakoties no armijas (kas tāpat dienē vienīgi ASV okupācijas spēku karstajos punktos) un beidzot kļūstot par starptautisko attiecību tiltu starp Austrumiem un Rietumiem.

Protams, atslābušākam un apātiskākam ciniķim tas skan kā utopija. Taču citas izejas šai līdz mugurkaula smadzenēm iekaisušajai Mātes Latvijas miesai nav. Tuvojas apvērsumu laikmets. Pavisam drīz tāds var notikt Krievijā. Varbūt arī Grieķijā vai Francijā ((: Ja pagūsim par savu apvērsumu kaut iekliegties, būs vismaz cerība kļūt brīviem un neitrāliem. Un pat ja Krievija pēc sava apvērsuma impērijas robežas novilks pēc vecajām kartēm, mums nebūs jākaunas par to, ka nebijām drosmīgi mēģināt kaut mainīt.

Ja turpināsim sekot personību neitralizētājiem tipa “Štokijs & Co”, mēs būsim ne tikai vēl dziļākā… Eiropā, bet, atslābināti līdz vienaldzībai, gatavi kalpot jebkuriem kungiem vai kangariem, kas tik dos mums maizi, kaifu un gāzi.

Ja Šlesers ar Godmani būtu gatavi savu politisko teātri vainagot ar šāda virziena politiskās domas apvērsienu, pavērtos iespēja aiziet ar godu, aplausu pavadībā. Apvērsuma vīruss no Šlesera puses jau gaisā palaists. Vai nav skaistu cerību pilns šāds vārdu salikums – MORATORIJS BANKĀM.

Kā man gribētos, ka barikāžu laiki vienreiz beigtos un beidzot varētu sākties Atmoda, kas ļautu turpināties reiz skaisti iesāktajam Vadoņa laikmetam.