Ja reiz demokrātija, tad demokrātija, ne? Parunāsimies čoli pret čoli (vai boķi pret boķi). Portālā cālis el vē kāda nikota būtne manu māti ierosināja izkausēt ziepēs, mani jau dekādēm visi zina saukt par cietumā sēdējušu grupā izvarotāju (svingeru ērā tas laikam jāuztver kā kompliments), laikraksts Diena manu sievu pasludināja par sūdu lielgabalu, no mana mirušās mātes dažas dienas pēc nāves, freibergasprāt, pāri palika vien “pārliecināta komuniste”… Vakar šo buķeti savos apmēram vienādajos viedokļos summēja un kā šajā blogā, tā manā mājas lapā ievietoja saniknotais pilsonis Nils Erdmanis. Respektējot viņa turpināto manis aplikšanas tradīciju, turpināšu arī savējo – ļauties parunāties. Sākumā aplicēja Nila Erdmaņa divi viedokļi, bet pēc tam – viens manējais.

N.Erdmana komentārs NRA blogos:
Nils Erdmanis – Stārasts Vakar, 00:49
Kaspar, atceries – reiz Tev teicu: neklausies nevienā, Tavas dziesmas ir forshas un garīguma pilnas….. zini – Tavas dziesmas vairs neklausos, jo tu pazemoji pats Savu Māti….
Tagad ņemu savus toreizējos vārdus atpakaļ…. – tagad ir pienācis tev laiks reiz ieklausīties cilvēkos – neesi tik augstprātīgs un saproti, ka esi tomēr pamatīgi iebraucis auzās… Tu nozagi Latvijai Latviešu aktrisi – apglabājot to pēc sādžas principiem kā krievu veceni – nevis Karalieni…. tu nodevi LATVIJU krievijas priekšā – piedod, bet tevi vairs cienīt nevaru…..
un tad vēl iebāzi Savu Māti psihenē – kā beidzamais mīkstmiesis.. netēlo infantilu naivuli =- tu ļoti labi visu saproti un tauta arī nav muļķe – tā arī saprot……
tagad tev vairs nepiedos šīs riebīgās izdarības vairs neviens normāli domājošs cilvēks – līdz pašai Tavai nāvei…. ja nu vienīgi – publiski nožēlosi savus grēkus – pateikdams visiem, ka esi pastrādājis neiedomājamu cūcību pats pret savu tautu un arī pats pret savu MĀTI…. tagad ir pienācis laiks tev paklusēt – nevis te visādi blogot un visgudri spriest…. ķēms tāds….”

N.Erdmaņa komentārs lapā Krustaskola:
Nils Erdmanis >> Kasparam Dimiteram 2008-11-29 01:46:55
“kaspar, tu esi kļuvis par īstu kretīnu un latviešu tautas nodevēju! tu esi skauģis, jo aptver to, ka nespēj neko tādu izdarīt, kas paceltu tevi starptautiskā ievērībā (tagad tu apskaud pat Šņori, kurš savos agrajos gados ir paspējis izdarīt daudz vairāk kā tu savējos) un arī Latvijā tu vairs neesi cienīts, punktu pieliki pats – ar savas mātes bērēm, kurās tu pats savu Māti tiktāl pazemoji….. tu esi zaglis, kas ir mēģinājis nozagt latviešu tautai latviešu aktrisi… tavai Mātei vajadzēja gulēt mākslinieku kalniņā un nevis kādos tur pokrova kapos….. riebeklis ar savu preetīgo pravoslāvmodificēto performanci! kā tev nav kauna no savas mātes bērēm taisīt performanci! un vēl nomelnot krievijas priekšā pašam savu dzimteni! izdzimtenis tāds! nelietis tu esi! agrāk es tevi cienīju, bet nu vairs ne! attopies kamēr nav par vēlu…. “

manējais n.erdmanim:

tu runā tās sistēmas valodā, kas okupējusi atmodas cerībā atgūto Latviju. tev pietiek ar caurmēra nacionālisma klišejai derīgu “kino”, man ne.

ja gribētu pelnīt starptautisku ievērību, nebūtu tērējies, dziedādams latviski. turklāt, par to, kas ar šo sistēmu un tevi notiek šodien, esmu nodziedājis jau sen. vēl tik atliek kāda nelabojama kļūda un “uzmesti” būs visi, kuru cerības sen pārdotas Latvijas uzpircējiem.

par cieņu pārāk neesmu rūpējies nekad. vienmēr esmu dziedājis un rakstījis, ko domāju. nekad neesmu pārstāvējis partiju viedokļus vai kādu specifiski pareizi domājošu latviešu bariņa nišu. kad cilvēks sacer dzejoli vai balādi, viņš ir absolūti viens. teikt to, kas uz sirds, vai bīties no negoda, nicinājuma, neizpratnes? parasti ilgi nav nācies domāt un esmu izlēmis par labu pirmajai pozīcijai.

tas, ka tu ienīsti pasaulē senāko kristietības tradīciju, kādā savu ticību Dievam apliecina gan grieķi, gan kopti, gan etiopieši, gan bulgāri, gan serbi, gan daudz citu tautu, ir tava darīšana. austrumu kristietībā ir tāda kārtība, ka katrai konkrētai patriarhijai jānes atbildība par kādu konkrēta pasaules reģiona ortodoksiem. tā vēsturiski sanācis, ka pareizticību Latvijā pārstāv krievijas jurisdikcija.

kā visi cilvēki, arī aktrises vispirms pieder Dievam un vispirms viņām pašām pieder lēmumu pieņemšana, kādu Dievam piederības tradīciju izvēlēties. mana māte izvēlējās vissenāko. to, kas Latvijā ienākusi no vācijas un kura nes ne Dieva, ne Dieva Dēla, bet vācu cilvēka mārtiņa lutera vārdu, viņa neizvēlējās. un tā noteikti nav nedz abstrakti piesauktās tautas, nedz tava darīšana.

arī to, kādā kalniņā viņai vajadzēja gulēt, izlemt bija mūsu pienākums. un mēs izlēmām, ka labāk starp divām dzīvām ortodoksu baznīcām, nevis daudz beigtiem māksliniekiem. turklāt Dieva priekšā visi ir dzīvi. un tai pusē ir tikai divas zonas – paradīze un elle. ļoti līdzīgi, kā šeit.

pokrova kapos atdusas arī latvieši. arī daudzu latviešu kauli, kurus to teritorijā slepeni pa naktīm pārapbedīja laikā, kad, postot latviešu kapus, varmācīgi tika būvēta senču iela.

latviešiem patīk lepoties ar vērmanes parku, taču vērmanes dzimtas kapliča pokrova kapos ir tikpat kā sabrukusi. lai gan viņa bija novēlējusi, lai savu vērtīgo dāvinājumu rīgai dēļ pēc savas nāves tiktu apkopta. arī pareģa finka kaps, neskatoties uz zināmā mūzikla pagodināšanu, tā arī pagodināts netika.

un vēl: ne tikai vācieši cēla rīgu. rīgu cēla arī krievi, kas Latvijā mācījās kļūt par eiropiešiem. un pokrova kapos guļ cilvēki leģendas. un tie, kas joprojām godā šos savus aristokrātiskos senčus, godā arī manu māti, kas bija radoša pat savā murjāņu dārzā, to kopdama un daiļodama. ticu, ka pokrova kapos viņa tika iesēta kā sēkla šī Dievmātes Patvēruma dārza atdzimšanai.

mākslinieku kalniņā kāpēju neizpratne, mammas piemiņas apgānīšana presē, avīžu līmeņa “pierādījumi” par manas ģimenes “zaglīgumu” – tas viss kopā apstiprināja, ka, pieņemot dāvināto pokrova kapu vietu, esam rīkojušies pareizi. un kāda bija bēru diena, kādi dievkalpojumi, kādi dzērvju kāši debesīs un kādas zeltainas lapas, cik skaisti apstājies laiks tā arī nesagaidītās brīvības ielā!

neviena latviešu aktrise nav pavadīta no Kristus Piedzimšanas katedrāles. un neviena no katedrālēm vairs nekad pavadīta netiks. tādu dižgaru laiki vairs nekad neatgriezīsies. turklāt ortodoksu rituāls ir gadsimtiem sens. mana māte radziņas bērēs sebrim gan pačukstēja, ka gribētu, lai, viņu pavada, dejojot vīnes valšus. mēs uz viņas talanta daiļotā un laikmeta simbola skatuvītes izvēlējāmies iztikt ar akordeonisti, kas spēlēja sakrālus skaņdarbus. un akordeons, kā zini, ir ļoti saskanīgs gan ar ērģelēm, gan bajānu. kā mana māte saskanīgi dalīja pa Latvijas pērlītei simtiem padomju zonā gūstītājām tautām.

krievijas priekšā dzimteni nenomelnoju. to attieksmē pret manu māti jau 15 gadu garumā teicami izdarīja šīs rietumu provinces uzraugu vara. tas, ka teletiltā ar krieviju pateicu, ka zatlers laikam spēlējis tenisu vai basketbolu, nevarēdams līdzjūtību izteikt pirms krievijas prezidenta, taču bija fakts. vietējās varas pārstāvji laikam ļoti labi apzinājās, kāda bijusi viņu attieksme manas mātes krīzes brīžos. ja viņiem nebūtu kauna, noteikti kāds pavadītāju ierindā būtu manīts. zatlera un viņa sievas pagodinājumu katedrālē uztvēru kā tā cilvēka līdzjūtību, ko pazīstu kopš 50.vsk. laikiem, kad viņš, līdzīgi mūsu otrreizējam premjeram, vēl bija tikai bundzinieks. dakters valdis z. un prezidents zaltlers v. ir divi atšķirīgi cilvēki. bet man viņš joprojām ir dakters valdis z. par ko vien viņam zināms daudzkārtīgs paldies.

nevienu žurnālistu, nevienu valdības vai kultūras kūrēšanas, nevienu kādas teatrālas organizācijas pārstāvi (arī tevi, nil, ne) pēdējo 10 gadu laikā un īpaši mātes pēdējo 9 mēnešu veselības krīzes laikā savas ģimenes tuvumā manījis neesmu. tu vienkārši komiksa veidā atbalso visas dzeltenās vai šajā sakarā līdz dzeltenumam nolaidušā avīzes uzreiz.

tas, ka nosauci mani par zagli, izdzimteni un nelieti, lai paliek uz tavas sirdsapziņas. ar savu žultaino attieksmi tu koncentrētā veidā pasniedz šīs ciniķu sistēmas kolaborantu viedokli. arī preses un portālu publiski paustie meli par manu un manas sievas rīcību attiecīga likuma 157. un 158.panta gaismā ir šo mēdiju vadības noziegumi. taču arī tie lai paliek uz redaktoru, žurnālistu un ļaunprātīgi izmantoto ļaužu sirdsapziņām. arī nevienu no šiem “kompetentajiem” nedz savas mātes, nedz savas ģimenes tuvumā manījis neesmu.

ja būtu ticējis manās dziesmās dziedātajam, labāk saprastu, kas noticis ar tava deguna priekšā izgaisušo valsti un visiem tai līdzi izgaisušajiem ideāliem.

nākamajās vēlēšanās gatavojas kandidēt vairāki popmūziķi. izskatās, ka šī sistēma ar nākamo saeimu totāli nojuks atbilstošas šlāgermūzikas pavadījumā.

tu, nil, dzīvo savā, bet es dzīvošu savā Latvijā – tajā, par kuru man 29 gadus stāstīja tētis arturs dimiters un viņa no zviedrijas brāļa edgara dimitera atvestās emigrācijas grāmatas. es, nil, esmu tās Latvijas pilsonis, kuru dibināja 1918.gadā un kuru varmācīgi likvidēja 1940. tās pirmās brīvībai vismaz sanāca pilni 20, kad to nožmiedza komunisti. šo brīvvalsts pumpuriņu mums nolaupīja jau turpat uz barikādēm, laupījumu turpat arī sākot dalīt kompartiešu un komjauniešu starpā. lielos kančus pamazām nošķēlēja vēlāk, par zelta lēcu virumu atdodoties rietumiem.

viss, brāl. kā pravietis Jesaja rakstīja par savas tautas “demokrātiskajām” prasībām: “nesludiniet mums patiesību, sludiniet mums viltu….” ar to arī tu, kā lasu, esi piesūcies pārpārēm.

un pieminekli manai mātei ļeņina pieminekļa vietā uzcelt nemaz nevar. kā liecināja mēdiju virsraksti, šī sistēma to vēl no turienes nav aizvākusi. tas nekas, ka šobrīd tur rādās ziemsvētku vārdā nosauktā egle. artmane ir mirusi, bet ļeņins joprojām pie Latvijas zelteņu patērētāju hoteļa nikns un dzīvs.

• • •
Nobeigumā… tomēr ielikšu pats savu gruzonu (tā lai tev pastāsta par senāk jau piedzīvoto).

Dziesma par daudzgalvaino Josifu Gruzīnu