Šodien Delfos viens no aizvien retāk saausāmajiem ģimensko vērtību sargu manifestiem “Asociācija Ģimene: Nosakiet ģimeni par prioritāti!”

Štatos jau tradicionālā tēta un mammas vietā ienākas “vecāks A” un “vecāks B”, arī laulātos šamā vai tamā štatā liegts dēvēt pat līgavu un līgavaini, paģērot formāli fiksēt kā “partneri A” un “partneri B”. Šai sakrā arī pārdomas.

Ģimenes vērtību aizstāvjiem nav ko cepties. Sistēmu, kuru maina no augšas, var aizstāvēt no apakšas. Tautu ielās spēj dabūt tikai tie paši sorosīti jeb sodomīti. Domalaukuma atmodas mūmiju saiets (kura fotozīmols – Laila Pakalniņa ar rāciju rokā) bija spilgts piemērs, kad nodemonstrējām tautai tik dārgo lētticību. Arī ar referendumiem un valdības maiņām (no vecās uz veco).

Nav te ko citēt, nav ko asociācijām uzsaukumus izplatīt. Tas ir tāpat, kā svētkos gaisā izšaut latus. Nedaudz vairāk zvaigznīšu debesīs, pēc tam atkal ierastā un bara akceptētā tumsa.

Maijā mozaīķi grasās virināt savu varavīsknes mētelīti visas Baltijas priekšā, par demo parciņu izvēloties tieši Rīgu. Savā vecajā labajā songā par Kārli/Maigoni jau pirms dekādes nodziedāju, ka “dibens – šī laikmeta seja”. Taču nu jau vairs ne seja vien. Viss mūsu gļēvās nācijas rumpis kļuvis par vienu masīvu dupsi, kuram acis parādās tikai televizora priekšā, vai rakstot bezjēdzīgus komentārus (kā to daru arī es).

Viss, ģimeņu aizstāvji, ir nokavēts. Šīs valsts morāle ir norakstīta misenē. Asociācijas demonstrē tikai sevi. Tauta sevi vairs nedemonstrē, vien nogozējas Dziesmu svētkos, pie Mildas vai krastmalā un jūtas kā solidāri zāli papīpējusi.

Labāk izpūšam dūmus un godīgi atzīstam: esam kaifā no visa, ko mums piedāvā šis laikmets. Arī no sāpēm, naida, seksuālām patoloģijām, varmācības, korupcijas, savu bērnu samaitāšanas skolu sistēmā u.tml.

Viss, tautieši, ir beidzies. Tā Latvija, par kuru perestroikas režisori mūs dabūja uz barikādēm, bija tikai viņu iestudējuma vajadzībām ekspluatēts mīts. Patiesībā scenārijs paredzēja bezdievības ideoloģijas nākamo, vēl bezdievīgāko uzvedumu. Tas tad arī ar mums notiek.

Delfu komentāros izlasīta liecība visu pasaka vēl kompaktāk:

latvija seksa lielvalsts, 22.11.2008 08:23

“Runajiet ko gribat. Visu dzīvi esmu pavadījusi gan brīvību pārņemtajās USA gan Eiropā. Gadu pēc ierašanās LV ar ģimeni bija cauri, jo vīrs teica viedos vārdus. Sieva piedot , bet te ir tāda seksuālā brīvība kādu es neesmu baudījis nekur un tas skaitās stilīgi. Man ir 45 un ir pēdējais laiks visu vēl paspēt. Seks un publiska visatļautība seksā bija tas, kas nebija pieejams citur. Citur darba laikā nevarēja sakārtot tā, ka vēl nopērties nerātnajā pirtiņās Rīgas centrā ar publisku grupseksu, kuras ir kupli jo kupli apmeklētas no ierēdniecības, politiķu un ģimenes vērtību sludinātāju puses.(..)”