Foto: Diena
Ceturdien, 26. septembrī tūlīt pēc pusnakts Andrai Manfeldei, krustaskolniecei un dzejniecei, iestājās 40. Šovakar plkst.18.00 Ojāra Vācieša muzejā viņa ver sev šajā ar kantaino četrinieku sākamajā apaļajā jubilejā dāvinās savu dzejoļu krājumu „Ziemeļu tirgus”.
Nodzīvojusi šajā saulē nu jau vismaz desmito daļu laba dzejnieka mūža, Andra saka:
„Esmu nolēmusi savu četrdesmito un dzejoļu grāmatas pirmo dzimšanas dienu svinēt Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā tāpēc, ka reiz dzejnieks savai sievai un dzejniecei Ludmilai Azarovai uzdāvināja visneparastāko, vispamatīgāko un poētiskāko dāvanu – kravu ar bruģakmeņiem. Šie akmeņi, par ceļu netapuši, vēl joprojām guļ mājas pagalmā. Dzejnieka dzeja izrādījusies par granītu stiprāks ceļš. „Liku bēdu zem akmeņa..” Man šķiet, ka dzeja ir spēšana bēdas pārvērst citā jaudā, ceru, ka man tas kaut nedaudz ir izdevies.”
Andra aicina visus uz dzejas vakaru Ojāra Vācieša namā. “Visi” tas nozīmē vēl tie nedaudzie, kam dzeja ir Dzeja. Klavieres spēlēs Maija Kāle. Andra klavieres nespēlēs, arī blokflautu ne. Viņa māk lasīt un tāpēc savus dzjoļus šajā svinīgajā vakarā lasīs pati.
Mēs, mūsu mīļā Dieva un Dzejas māsa Fotina Andra, visi visi tevi sveicam, sirdī uz visu skaļumu uzliekot pāris tūkstošus gadus ja ieskandināto Baznīcas dziedājumu “Ilgus gadus, ilgus gadus, ilgus gadus…”
Kaspars, Līga, Stefans-Ezra, Jēkabs, Una, Estere, Madara, Jurītis, kaķi, suns, aitas, zirgs, kanārijs, kāmis, vistas, gaiļi, truši un citi Dimiteri – visi tavējie pēc pirmās izgājšnakts salnas.
Pielikumā un sveicienam – tavas dzejošanas pamatlicēja attēls.
AR ACĪM PAVADĪTA NABAGA DZIESMA
