dibens_laikmeta_seja

Kā lasām, Zviedrija gatavojas legalizēt pilsoņu tiesības brīvi masturbēt publiskās vietās (angliski arī TE). Tātad, mētelīšu virinātāju jeb ekshibicionistu minoritāte arī jau tiek sātana kalpu pagodināta.

Lasām arī, ka Eiropas savienības vadība pēc homoseksuālu pāru tiesībām adoptēt bērnus legalizēšanas sākusi plaši apspriest arī incesta legalizēšanu, iepludinot šīs perversās ideoloģijas propagandētāju terminoloģija jaunas fobijas apzīmējunu – incestofobija, ar ko apzīmēt tos “margināļus”, kas, vecmodīgi turoties pie tradicionālām ģimenes vērtībām, uzstāsies pret incesta praktizētāju minoritāti. Cīņa jau nav pret miesu un asinīm, bet nu jau pret visatklātākajā veidā sevi manifestējošo sātanu. Vai tāda rietumu valsts vēlas būt arī Latvija?

Bērnu un ģimeņu tiesību aizstāve Ludmila Rjabičenko, uzsvērdama Krievijā pieņemtā likuma pret homoseksuālisma un citu perversiju propagandas aizliegumu nozīmi, stingri atgādina, ka likuma pieņemšana un citu valstu iedvesmošana cīņai pret šo perversiju globālo legalizēšanu nepavisam vēl nenozīmē uzvaru cīņā. Ideoloģiskā, dažādu biedrību, institūciju un kultūras zonu līmenī tā pieņemas spēkā. Kā pirms 1917.gada revolūcijas savu valsti morāli sāka graut tieši rietumu idejām apsēstā inteliģence, tā arī šodienas situācijā graut Krievijas morāli visbezkaunīgāk iesaistās tieši inteliģence, kultūras ļaudis, kas dažādiem “kulturāliem” paņēmieniem turpina sabiedrības apziņā iepludināt ar likum aizliegto perversiju propagandu. Par to plašāk un dziļāk Ludmilas Rjabičenko 19.septembra raidījumā “Ģimenes teritorija”.

Ludmila Rjabičeno – Ģimenes teritorija – 19.9.2013