dzejas_berni_muzibas_skatuvite

Pilnizmēra paziņojums

 

Šogad manai mātei, aktrisei Vijai Artmanei, 5 gadi kā viņa pārcēlusies Saules viņā pusē. Pārcelšanās notika 2008.gada 11. oktobrī. Teātri viņa aiz sevis neatstāja, bet tumšbrūna granīta Mūžības skatuvīti Pokrova kapos gan. Mazu, taču paredzētu lielai dzejai. Un vislielākā, vispieaugšākā dzeja sanāk tikai Dzejas bērniem. Pēdējos Dzejas tēvus esam aprakuši teju vai visus un droši varam sacīt, ka ar Imanta Ziedoņa, Imanta Auziņa, Olafa Gūtmaņa aiziešanu mūžībā turp pārcēlusies arī pati Dzeja. Tā “dzeja”, ar mazo burtu, ko vēl savam un šauram savējo lokam raksta reklāmas aģentūru dzejnieki, nemaz nav dzeja – vien tetovējumi un pīrsingi datora ekrāna zilganajā ādā un ausīs. Dzeja jau nav instinktu, māniju, neirožu un narkotiku patērēšanas galaprodukts. Dzeja ir valoda, kurā visu var sarunāt. Kas ir Dzejas vērtība, to saprotami pavēstījis arī Boriss Grebenščikovs ŠEIT. Skaisti, vai ne?

Tiekamies š.g. 11.oktobrī 15.00 Pokrova kapos pie Vijas Artmanes Mūžības skatuvītes. Tur būs ne tikai Dzeja, bet arī Artura, Kaspara, Jēkaba un Stefana-Ezras Dimiteru dzejas CD Dzejas bērni vēršana.

Dzejai vēl dzīvie, gaidīsim jūs!
Dzeja mūžīgi bija un mūžīgi būs!

Dzejas_berni_Smilga_muzeja