Viss izdziedās, izkliegts, izsāpēts līdz neatgriezeniskam trulumam vai dzirnakmenim sirds vietā, kas samaļ pēdējās cilvēcības mieles. Kāpēc ar mums tā noticis un notiek, secinājums vienkāršs: varas sadisti 22 gadus valda pār mazohistiem. Neviena cilvēka ciešanas, izpostītās dzīves, ģimeņu traģēdijas nevienu sen neuzrunā. Mums visiem ir vienalga, kas notiek ar cilvēkiem mums līdzās. Mēs tik ļoti domājam tikai par sevi, ka esam paguvuši varas sadistiem upurēt jau arī savus bērnus un mazbērnus. Mēs taču šos varas necilvēkus regulāri esam ievēlējuši paši. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs necienām paši sevi un neciešam savus līdzcilvēkus. Mēs esam mazohisti, kas ik Dziesmu svētkos varas sadistu priekšā gavilēdami, pašiznīcināmies, bez mazākās pretošanās pazīmēm esam ļāvuši iznīcināta savu valsti, savu Tēvzemi. Šis sižets pasaka visu pēdējo par mums visiem – bendes esam iecēluši sev par kungiem un vienaldzīgi viņu noziegumos noraugāmies, kļūdami tajos visos līdzvainīgi. Visas necilvēcības robežas ir pārkāptas. Uz neredzēšanos nākotnē, mana izzūdošā tauta.