apglaba_naudu_banka

Kā Jūs domājat, vai bankas maksā tiesnešiem par aizstāvja pakalpojumiem?

Pēdējos gados tiesu kalendāros absolūtais vairākums ir komercbanku prasības pret krīzē cietušajiem kredītņēmējiem un lieki teikt, ka 99,99 % tiesu nolēmumi ir par labu bankām. Tiesas sēdēs tiesnešu attieksme pret postā iegrūstajiem banku klientiem ir pazemojoša un rodas iespaids, ka tiesneši ir aizmirsuši, ka konkrētajās lietās ir tiesneši, nevis banku advokāti. Attiecībā uz banku klientu argumentiem tiesneši izrāda Temīdas cienīgu aklumu, un lai būtu pavisam droši, pievienojot arī kurlumu un pilnīgu ignoranci. Reti gadās tiesneši, kas pacietīgi uzklausa no banku pakalpojumiem cietušos klientus. Pārsvarā tiesneši, paskaidrojumus sniegt kāros banku sagatavoto līgumu parakstījušos nelgas, vienkārši apklusina, nepakļaušanās gadījumā, piedraudot ar izraidīšanu no tiesas zāles vai naudassodu.

Iepazīstoties ar tiesu nolēmumiem jāsecina, ka tiesneši šajos procesos bankas vērtē kā vājāko un neaizsargātāko pusi, kuru jāaizsargā īpaši, šad tad palīdzot banku pārstāvim noformulēt prasījumus, meklējot banku juristu vietā likumu pantus ar ko pamatot banku prasības, tāpēc mani pārsteidza Indras Sprances veiktais „pētījums” žurnālā „ir”, kur viņa norāda, ka banku pārstāvji izsaka aizdomas par korupciju maksātnespējas procesos.

Vai tiešām mēdz būt tiesneši, kas nav izrādījuši pietiekamu pazemību bankām un ir pamanījušies pieņemt nolēmumus, kas nepatīk bankām?
Izrādās, ka stāsts ir par to, ka vairāki desmiti uzņēmumu ar lielām parādsaistībām neilgi pirms tiesvedības mainījuši juridiskās adreses, lai savas maksātnespējas problēmas iespējams risinātu kādā noteiktā tiesā. Jāpiezīmē, ka parasti bankas lielus kredītus izsniedza pret banku novērtētām ķīlām.

Izrādās, ka pieņemt banku neakceptētus nolēmumus Latvijas Republikas tiesās nav pieļaujams un katrs tiesnesis, kas akli nepakļausies banku diktātam ir pelnījis, kā minimums- publisku nosodījumu, piemēram, žurnālā Ir.

Laikā, kad pie tiesu izpildītājiem ir vairāk kā 500 tūkstoši piedziņas lietu, katru mēnesi vairāk kā 100 fiziskas personas piesaka savu maksātnespēju, ik dienu notiek vismaz 20 nekustamo īpašumu izsoles, kurās tiek pārdoti iedzīvotāju mājokļi, vairāki desmiti ģimeņu ar bērniem tiek izliktas uz ielas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (visas šīs darbības tiek veiktas pamatojoties uz tiesu nolēmumiem), tiek veikts pētījums, pārbaudot vairākus simtus maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietas laika posmā no 2009. gada līdz šim gadam un tiek kaunināti tiesneši, kas ir pieņēmuši 45 nolēmumus, kas iespējams atšķiras, no pārējiem 500 tūkstošiem nolēmumu. Iznāk, ka 0,009% no visiem tiesu nolēmumiem neatbilst banku interesēm. Tas ir skandāls tiesu sistēmā. Kā tas varēja notikt tiesiskā valstī, ka 0,009% tiesnešu atļāvās nepakļauties banku diktātam?

Nevar nepiekrist banku pārstāvjiem, viņiem jau tas vislabāk zināms, ka pēdējās desmitgadēs tiesiskais regulējums Latvijā tiek izmantots, «lai veidotu shēmas» un «sistemātiski izkrāptu» iedzīvotāju līdzekļus, turklāt šis process notiek ar «negodprātīgu un, visticamāk, korumpētu amatpersonu līdzdalību».

Šādā situācijā ir pilnīgi normāli, ka “Parex” slikto kredītu pārvaldītājas, valstij piederošās “Revertas” pārstāvis Rolands Neilands pieļauj, ka viens no skaidrojumiem varētu būt korupcija. Katrs jau spriež pēc sevis. Ir dzirdēti dažādi stāsti, cik maksā Saeimas deputātu balsojums banku interesēs. Tik pat likumsakarīgs ir agresīvākās zviedru bankas pārstāvju viedoklis, kuriem kalpojošais tiesu izpildītājs gada laikā nopelnījis 1 683 881,10 LVL (140 323,43 Ls mēnesī). Šie alkatīgie Latvijas izputinātāji, nekautrējas vērsties pie Saeimas deputātiem un sūdzēties, ka 0,009 % gadījumos tiesneši atsakās akli pakļauties banku prasībām, līdz ar to ir jāmaina likumi, lai no banku izliktajiem tīkliem neizmuktu neviens naivulis, kas ar banku ir parakstījis mūžīgās verdzības līgumu.

Arī Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir pieņēmis “spēles noteikumus” un apliecina, ka šāda problēma pastāv un ir gatavs rīkoties. Tieslietu ministrs problēmu risinājumu saskata tiesu sistēmas reformā un stingrākā administratoru uzraudzībā.

Bankām nepakļāvīgie tiesneši, ar Jums ir cauri, Tieslietu ministrs un Saeima Jūs reformēs!

Latvijas Bankas kredītu reģistrā esošie 980 tūkstoši, varat būt droši, ka savas dzīves laikā neizkļūsiet no banku stingrā tvēriena. Paši vainīgi, ka uzticējāties ŠAI valstij un iekritāt banku izliktajos slazdos, neatkarīgi vai tā bija zelta klienta karte, ieķīlāts vienīgais mājoklis, vai vēlējāties uzsākt biznesu, Jums visu savu atlikušo mūžu būs savu kungu-banku klausīt un bez ierunām atdot visu savu mantu, kas pieder šobrīd, kā arī to, ko nopelnīsiet nākotnē!

Autors Edgars Pauls