Piektdien 22.martā Čaka zvaigžņu klubā notika Tautas Varas Frontes (turpmāk – Frontes) aktīvistu pirmā sapulce. Runātāji uzstājās Ulda Stabulnieka klavieru priekšā, uz kurām sacerēta slavenā dziesma “Tik un tā”. Dienaskārtībā, pimkārt, bija nolemts apspriest tikai ekonomiskus jautājumus, piedāvājot konstruktīvas, ar Frontes jau publicētajiem mērķiem saistītas idejas, lai jau ar šo pirmo tikšanās dienu sāktu kopīgu darbu pie Frontes ekonomiskās ilgtermiņa stratēģijas projekta izstrādāšanas. Otrkārt, tika apspriesti arī ekonomiska rakstura priekšlikumi, pie kuriem darbu iespējams sākt jau šodien.

Pirmajā daļā uzstājās ekonomisti Ivars Brīvers, Māris Spriņģis, Vilnis Zakreckis, Elmārs Zelgalvis, enerģētiķis Auseklis Lazdiņš, jaunākās paaudzes frontenieks Andrejs Karpovs, īsākiem tekstiem svaus vēstījumus paužot arī citiem dalībniekiem.

Neskatoties uz ideoloģisko un ekonomisko uzskatu atšķirībām, visi bija vienisprātis, ka divas 4.maija republikas dekādes vērtējamas kā ekonomiskās un politiskās neatkarības zaudēšana, kuras rezultātā valstī iestājies visu jomu krahs. Visi objektīvie ekonomiskie rādītāji liecina, ka valstī ir iznīcināta ražošana, pastāvīgi samazinās darbavietu skaits, imports nomācoši pārsniedz eksportu, valsts parādi ir astronomiski un tādas ekonomiskās krīzes apstākļos nekad neatmaksājami. Kā sekas tam jāmin demogrāfiskā katastrofa – masu emigrācija, mirstības ievērojamais pārsvars pār dzimstību, tautas vairošanās spējas degradējoša morāle, praktiski visu Latvijas reģionu degradācija, iztukšošanās, ciematu izzušana no kartēm. 22 gadu laikā valstī nav pieņemts neviens Latvijas tautas interesēm labvēlīgs lēmums, kā rezultātā esošā valsts sistēma sevi pierādījusi kā absolūti nederīgu.

Vai tiešām neko citu, kā vien parādus, saviem bērniem mantojumā atsāt nebūsim spējīgi? Kā viņiem paskaidrosim tautas bezdarbību, vienaldzību un ilgstošo klusēšanu, pieļaujot Latvijas tautsaimniecisko, sociālo, pilnīgi visu jomu sagrāvi? Un kā nosargāt to, kas vēl atlicis un kā izdzīvot vēl atlikušajiem? Tie arī bija galvenie jautāumi, kas dažādās formās un variācijās noteica vakara sarunu atmosfēru. Runājām par nepieciešamību pārvarēt jebkādas domstarpības, visas pūles ieguldot saticīgas sadarbības nodrošināšanā, jo bojā taču iet visu mūsu kopējais kuģis Latvija, uz kura grimstošā klāja stāvam visu tautību Latvijas iedzīvotāji.

Runājām, atgādinājām arī par pirmās Latvijas republikas situāciju, kad mūsu dižie valstsvīri, ne politiķsu imitējošie valsts iznīcinātāji, valsti būvēja uz tādas ekonomikas un finansu sistēmas pamatiem, ka bija diametrāli pretēja šodienas postu sagādājušajai. Toreizējā sistēma, likumi un to pildīšanas prasīgums ļāva valstij īsā laikā atkopties no revolūcijām un kariem, 22 gadu laikā piedzīvojot kolosālu valsts uzplaukumu visās jomās.

Pirmajā daļā dzirdētās uzstāšanās ļāva izvērtēt, kuri no aktīvistiem, ekonomikas speciālistiem varētu tikt iekļauti darba grupā, kuras uzdevums būs Frontes ilgtermiņa ekonomiskās programmas projekta izstrāde.

Vakara otrajā daļā tika pieteikts jau šodien darāmais. Frontenieks Egons Reķis informēja dalībniekus par biedrības “Baltais Bruņinieks” uzsākto misiju, kuras mērķis ir juridiskā palīdzība ātro kredītu afēras laikā iekritušajiem kredītņēmējiem. “Baltais Bruņinieks” apliecināja savu pieredzi un gatavību palīdzēt arī komercbanku izsniegto kredītu dēļ problēmās nonākušajiem. “Baltā bruņinieka” pieredze ir tāda, ka, balstoties uz mūsu valsts un starptautiskajiem likumiem, viegli pierādāms, ka komercbanku darbība ir klaji krāpnieciska – tas nekas, ka ar Latvijas Bankas un valsts atbalstu. “Baltais bruņinieks” piedāvā arī bezmaksas juridisko palīdzību tiesās un tās biedru viedotas pašpalīdzības kases pakalpojumus. Biedrība veidos arī antireklāmu un to ātro kredītu kompāniju melno sarakstu, kuras savus pakalpojumus piedāvās uz klajas laupīšanas noteikumu pamata.

Gleznotāja Aija Zariņa apliecināja, ka ir gatava uzņemties iniciatīvu bērnu un ģimeņu aizstāvības jomā, pret kurām aizvien lielāku teroru īsteno bāriņtiesu bērnu izņemšanas soda ekspedīcijas. Mediju telpā nonāk aizvien šokējošākas liecības par bāriņtiesu noziedzīgo darbību. Fronte nolēma veidot īpašu šo cīņu koordinējošu nodaļu, kuras uzdevums būs apkopot informāciju un sadarbībā ar “Baltā Bruņinieka” u.c. Frontes aktivitātes atbalstošiem juristiem cīnīties par izņemto bērnu atgriešanu ģimenēs un vainīgo ierēdņu saukšanu pie kriminālatbildības.

Dzejniece Agita Draguna apņēmās sākt Frontes sociālā palīdzības darbu, juridiski aizstāvot valsts aplaupītos pensionārus, invalīdus u.c. mazturīgos. Agitai šajā jomā ir liela praktiskā pieredze un uzvarētu tiesu precedenti.

Kā atbalstāmu iniciatīvu tautas varas atgūšanas cīņā dalībnieku atbalstu saņēma arī Edvīna Puķes pozitīvi agresīvais atgādinājums, ka, ja neaktivizēsimies referendumam pret huntas (E.Puķes apzīmējums valdošajam režīmam) vēlmēm referendumu barjeru pacelt tautai nepieejamā augstumā, pavisma drīz varam palikt bez nevardarbīgās iespējas ar tautas nobalsošanas palīdzību panākt vēlēšanu likuma maiņu.

Ar uzaicinājumu 26.marta pievakraē LU Atvērtajā auditorijā apmeklēt uzņēmēja un pilsoņu tiesību aizstāvja Jevgēņija Oksa lekciju “Finansu sistēmas nianses”, Frontē tika aktivizēta ideja par vajadzību padziļināt un papildināt frontenieku ekonomiskās, juridiskās un sociālās zināšanas, kas arī tiks organizēts regulāru lekciju veidā.

Dramaturģe Lelde Stumbre par Frontes pirmo sapulci sacīja: “Klausījos sanākušo cilvēku sarunās un priecājos. Visi atnākušie tomēr bija vienisprātis galvenajos jautājumos, kas, manuprāt, varētu padarīt TVF par ietekmīgu tautas kustību – saticība, vienlīdzība un palīdzība. Jābeidz nebeidzami uztraukties, ja kāds domā nedaudz atšķirīgi. Tas ir galvenais – prast mierīgi un ar sapratni uztvert otru cilvēku, kurš domā atšķirīgi, jo mērķi taču mums visiem kopīgi. Atmetot visus šaubīgos momentus, Atmodas laika Tautas Frontē viens gan bija skaidrs – lai sasauktu tādas tautas masas, notika smags un regulārs darbs burtiski dienu un nakti. Tautas frontes toreizējie līderi un vadoņi patiešām strādāja tikai Tautas frontei, upurēja ģimenēm nepieciešamo laiku, parastos darbus utt. Bet viņi to panāca – Tautas fronte uzvarēja AP vēlēšanās. Domāju, ka tagad ir tāda pati situācija kā toreiz – tauta labi zina, ka ir apkrāpta un pazemota, tā ir gatava sacelties, pieslieties, iet, tikai – kam uzticēties? Tas ir vissmagākais jautājums, kas jāsaprot – zaudēta ticība vispār ikvienam, kas nāk ar kaut kādiem jauniem piedāvājumiem. Tādēļ TVF vajadzētu atrast patiešām īstos vārdus, kas uzrunā un pārliecina.”

Kopš 1940.gada Latvija savu neatkarību nav atguvusi. Padomju okupācijai sekoja rietumvalstu finansu iznstitūciju agresīvi uzurpētā ekonomiskā okupācija, kas mūsu valti izpostījusi vairāk, kā LPSR laiks līdz Atmodai. Tātad, Latvija ir okupēta jau 73 gadus.

Pēc pirmās sapulces Tautas Varas Frontes lielie, konkrētā laikā iekaltie mērķi iegūst jau skaidras aprises, iedvesmojot fronteniekus. Kustībai ir jākļūst par visas tautas kustību, jāpanāk vēlēšanu likuma maiņa un 2015.gada vēlēšanām jāizvirza savi Tautas Varas Frontes kandidāti. Šajās vēlēšanās Fronte uzvarēs ar absolūto vairākumu, tasinīgā konkurencē piepildot tautas ilgas beidzot atbrīvot Saeimu no partokrātu 22 gadus ilgušās tautas varas piesavināšanās un ļaunprātīgas tās izmantošanas.

Uzvarējusi 2015.gada vēlēšanās, Tautas Varas Fronte (precīzāk – Latvijas tauta) atlikušajos trijos gados panāks 4.maija republikas klona likvidēšanu un pa īstam neatkarīgas, suverēnas pirmās republikas atjaunošanu – kā dāvanu savai Latvijas valstij tās dibināšanas 100. gadadienā.

Kaspars Dimiters
Tautas Varas Fronte
25.03.2013

Līdz tavas valsts simtgadei vien 5 gadi. Mums visiem uz šiem svētkiem jāatjauno Latvijas pirmās republikas neatkarība, dižums un gods. Laika atlicis ļoti maz. Nekavējies. Piepulcējies.

http://tautasvarasfronte.lv
tautasvarasfronte@gmail.com