Arvids_Ulme

Pirms daudziem vai 37 gadiem Gaujas krastā pie Murjāņu tilta sēdēja kāds mežsargs un kāds tikko dzejā iemīlējies huligāns. Mežsarga māja bija patālu, taču no tās līdz krastam tika atvilkti gari kabeļi un uzstādītas radiolas ‘Simfonija’ skandas. Mežsargs un huligāns abi vēroja saulrietu un klausījās no aizdīķa brīvības zemēm līdz padomju Latvijai slepus atceļojušo vinila plati ‘Jesus Christ Superstar’. Lai gan daba un ļaudis, beiguši dienas darbus, gatavojās kārtējam miega periodam, mežsarga un huligāna sirdī bija sākusies Atmoda. Mežsargu arī tajā laikā jau sauca Arvīds Ulme, bet tikko dzejā iemīlējušos huligānu – Kaspars Dimiters. Paldies, Arvīd, ka jau kopš tiem laikiem vienmēr esam palikuši uz Atmodas vinila viļņa.

Pateicībā Arvīdam, iekopēšu vienu no viņa svaigākajiem tekstiem par Latviju bez partijām. Teksts atspoguļo Arvīda domas, sajūtas, priekšnojautas, novēlējumu mums visiem domāt, jo arī Arvīds ir dzejnieks. Mums visiem vienam par otru uzzinot vairāk, veidosies tautas apvienošanās saticībai nepieciešamā harmonijai. Kad nostiprināsies harmonija, ieilgusī pēcatmodas vilšanās HORMONIJA pāries.

Arvīda tekts ŠEIT.