Teiciens ne vienmēr patiess, taču šajā gadījumā nežēlīgs kā bargs spriedums – ‘klusēšana ir piekrišana’. Īsāk. Vai latviski to kāds tik konkrēti ir spējis pavēstīt? Vai ir Latvijā kaut viens tik konkrēts un drosmīgs, vīrišķīgs un tradicionāls žurnālists, kā video redzamais? Nav. Gan juvenālās justīcijas (bāriņtiesu) terors, gan no ārvalstīm Latvijā ievazātās LGBT ideoloģijas uzurpēšana, mūsu tautas pretošanās spējas skriemeli pa skriemeli tā arī salauž. Vai tas, ka Latvijas Bankas šefs, kā gaišreģis apgalvo, ka ap gada vidu PAR eiro jau būs vairāk kā puse LV iedzīvotāju, neliecina par kādas svešas gribas iesuģestēšanu mums, līdz paralīzei atslābinātajiem? Homoseksuāļi un banksteri pasauli iekaro ar kopēju jaudu, jo kā vienu, tā otru darbības rezultātā nacionālās un tradicionālās valstīs tiek sēta naturāla nāve. Kas noārda Latviju līdz pamatiem? Tikai un vienīgi komercbanku īstenotā finansu okupācija. Kas noārda Latvijas tradicionālo morāli līdz pamatiem? Tikai un vienīgi pretdabisko tieksmju apoloģēti no globālās LGBT sistēmas. Viņķeles vadītā resora grāmateles lika iedegties vecāku trauksmes signālam, jo šie ‘speciālisti’ jau ir notēmējuši uz mūsu bērnu dvēselēm. Arī virzītais likums par ‘naida runu’ ir tieši šiem viņu mērķiem nepieciešams. Pretdabji globālā liberastisma diktatūrā drīkst visu brīvi. Tradicionālo uzskatu paudējiem savus uzskatus un pārliecību paust vismaz tikpat skaļi, agresīvi un brīvi, kā to dara devianti, protams, nav brīv. Atkal tas pats, tik sen jau definētais: daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Kāpēc? Tāpēc, ka ar savu klusēšanu piekrišanu apliecinām jau kopš 2005.gada. Vēl 1905.gadā latvieši bija ievērojami drosmīgāki. Toreiz mums pat savas valsts vēl nebija, taču drosme cīnīties ar pazemotājiem un apspiedējiem jau bija. Kā šodien? It kā taču valsts, par kuru cīnīties, mums būtu. Kāpēc necīnāmies? Varbūt tāpēc, ka skaidri zinām un par to 22 gadu laikā līdz izmisumam esam pārliecinājušies – šī valsts nedz 1990. bija, nedz arī tagad ir mūsu. Laiks pabeigt to, ko tik skaisti uz Atmodas spārniem iesākām – atgūt valsti.