remdeniba

22 gadus vairums kristiešu Latvijā ir kritiski pret manām un manas ģimenes aktivitātēm cīņas laukā ar sātanisko valsts ideoloģiju, necilvēcīgo ekonomiku, nodevīgo valsts politiķu rīcību attiecībā pret tautu, tās krāpšanu, izmantošanu savas bagātības un privilēģiju vairošanai uz tautas un valsts posta rēķina. Kāds sirsnīgs ticības brālis šorīt atrakstīja vēstuli, kurā aicināja “nenopludināt sevi un citus ar nevajadzīgu informāciju”, bet nodarboties ar tiešu evaņģelizāciju, ļaužu atgriešanu pie ticības, tikai dziedot, tikai sludinot. Tā kā to esmu centies darīt 20 gadus arī bez šādiem pamudinājumiem un tā kā lielākā daļa sevi par kristiešiem dēvējošo to vien dara, kā dzīvojas pa savām baznīcām, draudzēm, kopienām, angāriem, pret notiekošo valstī attiekdamies tā, it kā nekas tik ļauns jau ar valsti un tās iedzīvotājiem nenotiktu, saņēmos plašākai atbildei, ko nolēmu arī publicēt. Varbūt izdosies vēl kādu kristieti izvilkt no konservēto draudžu “garīgā solārija” samgo dzīves kauju līdz kaulu smadzenēm svilinošajā saulē. (Ja mani “pātari” šķiet neizlasāmi gari, lūdzu, izlasiet Baznīcas pirmo gadsimtu svētā Jāņa Zeltamutes vēstījumu remdenajiem, pasīvajiem jeb fitnesticīgajiem.) Dziesminieks Kaspars Dimiters

 

VĒSTULE TICĪBAS BRĀLIM

Atbildi rakstu, kā atbildi LV kristiešu masai vispār. Jo vairumā ir tādi, kas domā tieši, kā tu – ka jācīnās tikai ar Bībeles vārdiem un ka tā ir vienīgasi ierocis, kādu kristietis drīkst pacelt kaujā. Jānis Kristītājs bija pavisam citas ticības, nekā Hērods, taču Jānis bargi aizrādīja bezdievim Hērodam par viņa morālo noziegumu pret Dieva likumu, par ko šķīrās no savas galvas. Šis varonis kristīja manu Kungu. Mans Kungs bargi norāja garīdzniekus farizejus. Jānis Kristītājs vēl to neatļāvās. Tātad, Kristus tēmēja tuvāk ļaunuma saknei – patiesības jeb vārda sējējiem.

Par “ķīmiskajām trasēm” esi mierīgs. Ja tev un tavai ģimenei jau tā piedāvā ēst, dzert to, kā sastāvā vienmēr ir “ķīmiskās trases”, un ja tu neesi spējīgs no tā izvairīties, gatavojot sev un savējiem pārtiku pats, tā ir viena līmeņa atbildība. Taču daudz augstāka līmeņa atbildība ieslēdzas tad, ja tu neaicini no “ķīmijas” sargāties citus, ja nebrīdini tos par to, ko zini, par iespējamām sekām. Vai tas nebūs noziegums pret misiju? Runa nav tikai par ķīmiju pārtikā vai debesīs, bet, galvenokārt, par to, ar kādu masas baro bez apstājas pa visiem acu, ausu, jutekļu kanāliem. Tie, kas mūs iznīcina, degradē, misionē bez brīvdienām, katrā mirklī, ar katru kilobaitu. Kristus aicināja pazīt laiku, pārmaiņu pazīmes, nepievilties, arī no tā lai citi mūs nepieviļ. Apsutuļi aicināja pazīt garus, “kristus”, vilstus praviešus.

Tie, kas rada aizvien nejaukākus ieročus un cilvēces masveda ietekmēšanas, iznīcināšanas līdzekļus, nerīkojas pēc Dieva Gara. Viņi un viņu darbība apdraud manu un tavu ģimeni, manu un tavu tautu. Viņu zinātne ir šādus ieročus radīt, manējā – tos pamanīt, pazīt, lai aizstāvēt savējos. Nemēģināt iepazīt viņu zinātni, nozīmē atteikties no pienākuma zināt to, no kā un kādā veidā aizstāvēt savējos. 20 gadus sekoju ieroču zinātnes attīstībai, ģeopolitikai, ekonomikai, mūsdienu aktīvās un pasīvās karadarbības tehnoloģijām. Ja par ķīmiskajām trasēm, kas ir tikai viens posms klimatisko ieroču izmantošanas stratēģijā, tu liec man neiespringt, tad kurš būs tas, kas iesprings? Ar tavu vai tautiešu biļetenu ievēlētie priekšstāvji rūpējas, lai tu un neviens neko par to neuzzinātu, lai viņu saimnieki tevi un tavējos varētu lēni indēt, iznīcināt, tevi par to neinformējot vai dezinformējot. Bet dari, kā gribi -griba visiem mums no Dieva piešķirta bīrva.

Arī kristieši karojuši un karo. Pacifisms ir hairēze (maldu mācība). Karot ar Vārdu var miera laikā. Ja uzbrūk tavējiem, tautai, jākaro arī ar kaujas ieročiem. Dieva dotā Tēvzeme un tauta ir jāaizstāv, par saviem bērniem, viņu dvēselēm ir jākaro līdz nāvei. Katram tas jādara pēc sava aicinājuma un spējām. Katram vīrietim jābūt karavīram.

Balādes ir mana valoda, kādā sarunājos ar visiem, nešķirojot nevienu. Publicistika ir komentāri pie dziesmām. Vārdi ir mani ieroči. Bet… “Kur ir daudz sapņu, tur ir arī daudz veltīgu un tukšu vārdu, tur ir niecība. Bet tu bīsties vairāk Dieva! (Salm.pam. 5:6 ) “Kur ļaudis visai nodarbināti, tur rodas sapņi, un, kur daudz vārdu, tur rodas muļķīgas valodas.” (Salm.pam. 5:2) Tāpēc mazāk sapņosim, mazāk pļāpāsim, spriedelēsim, bet vairāk bijāsim Dievu un cīnīsimies. Par nespēju mobilizēties vīrišķīgi aizstāvēt savējos šajā modernajā karā, Dievs taču no mums atprasīs. Katrs režīma ideoloģijas un saimnieciskās sistēmas pazudinātais bērns ir uz mūsu, kaujas spējīgo vīriešu, sirdsapziņas. Cik bojā gājušo tava sirdsapziņa spēs panest? Manējā vairs nepanes nevienu, bet aizvien atklātāk asiņo. Asiņu man nav bezgalīgi daudz. Bez Kunga Kausā pa lāsītei pasmeļamajām sen gulētu bāls, auksts, jo beigts.

Aizstāvēt pazemotos, aplaupītos, pavestos ir Kristus pavēle. Pat Lācaru pēc uzmodināšanas no nāves Viņš aicināja “atraisīt un ļaut viņam iet”. Aicinājuma evaņģelizēt nebija. Izraut no nāves (arī garīgās, morālās, tikumiskās, bada) ir vairāk, kā evaņģelizēt.

Pasaule grimst aizvien dziļākā nāves miegā. Par to rūpējas tie, kas pie varas. Garīgi un ekonomiski viņi galina pilnīgi visus – lielus, mazus. Slepkavo tos, kas mātes klēpjos, tieksmju līmenī deģenerē piedzimušos, jau kā bērnus mēģinot tos dezorientēt pat dzimuma identitātes apjausmas zonā. Tas ir sātanisms, šīs Dieva un Dievmātes gadsimtiem svētītās zemes un tautas novēršana ne tikai no Dieva, bet no visa cilvēciskā, dabiskā.

Manai Baznīcai ir divu milleniumu pieredze, pārbaudīta visdažādākajos laikos, ģeopolitiskajās situācijās, reliģiskajos apstākļos. Sv.Jānis Zeltamuti sarunā ar tevi jau pieminēju. Te viņa teksts (kuru, iespējams, esi jau pamanījis manā blogā). Šī svētā, padsmit gadsimtus savu autoritāti nezaudējušā liecinieka aicinājumam noteikti uzticēšos vairāk, kā tam, ko mēģini kā pamācību man veltīt tu – vīrs, kam par īstu vīru vēl jākļūst. Tāpat, kā man.

Kaspars

P.S. Lasot šos Atklāsmes grāmatas vārdus, vienmēr noderbu bijībā, jo nezinu, kāds esmu. Taču zini, ka darīšu visu, lai nekad nebūtu remdens. >>> “Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” (Atkl.gr. 3:16). Labāk sadegt mīlestībā, nekā nosalt vienaldzībā.

• • •

Jānis Zeltamute (Hrizostoms )
“Par to, kā jāattiecas pret zaimotājiem”
Sarunas par statujām, kas sacītas Antiohijas tautai. 1.saruna, 12.daļa.

Ja jau esam sākuši runāt par zaimošanu, par šo uzrunu un atziņām es gribētu jūs visus lūgt man izdarīt kādu pakalpojumu, proti, lai jūs apklusinātu pilsētā katru, kas izturas zaimojoši. Ja tu izdzirdēsi kādu krustcelēs vai laukumā zaimojam Dievu, pieej pie tā un apsauc viņu. Un pat ja ir vajadzība viņam iesist, neatsakies, sit viņam tieši pa seju, satriec viņa muti, svētī savu roku ar šo sitienu. Ja tevi apsūdzēs un vedīs uz tiesu, ej.

Ja tiesnesis apsūdzētāju priekšā pieprasīs atbildi, drosmīgi saki, ka viņš zaimojis eņģeļu Ķēniņu. Ja jau pienākas sodīt tos, kas zaimo zemes ķēniņu, tad cikkārt vairāk tos, kas zaimo Debesu Ķēniņu. Pēc dabas abi šie noziegumi ir vienādi – tā ir publiska aizskaršana, kādai par apsūdzētāju var būt kars, kas vien vēlas. Lai uzzin gan jūdi, gan grieķi, ka kristieši ir pilsētas sargātāji, aizstāvji, pārvaldītāji un skolotāji. Lai arī izlaidīgie un izvirtušie uzzin, ka visvairāk tieši viņiem jābīstas no Dieva kalpiem. Un pat tad, ja tie sagribēs sacīt ko zaimojošu, lai viņi tramīgi izlūko apkārtni, iztrūkstas pat no ēnām, bīdamies, ka tik kristieši to neizdzirdētu un uzbrukdami tos stipri nesasistu.

Tu dzirdēji, ko izdarīja Jānis (Kristītājs)? Ieraudzījis tirānu, kas nonicināja laulību likumu, viņš laukuma vidū to drosmīgi uzrunāja: tev nepienākas dzīvot ar sava brāļa Fīlipa sievu (Mk.6:18). Es tevi nesūtu pie tirāna vai tiesneša, arī ne par nelikumīgām laulībām vai kalpa apvainošanu runāt. Es iedrošinu tevi pārmācīt to, kas nepiedienīgi zaimo Dievu. Taisnība taču, ka tu mani uzskatītu par jukušu, ja es tev teiktu: sodi un pamāci ķēniņus un tiesnešus, kas rīkojas pretlikumīgi ? Tomēr Jānis (Kristītājs) izdarīja tieši to. Tas nozīmē, ka šāda rīcība arī mums ir iespējama.

Pamāci kaut vai savu kalpu, kaut vai sev līdzīgo. Pat ja nāksies mirt, nepārstāj atgriezt viņu pie jēgas. Tas tev tiks pielīdzināts svētmoceklībai. Jānis (Kristītājs) taču bija svētmoceklis. Viņam pat nelika upurēt vai pielūgt elkus, taču viņš savu galvu nolika par svētajiem likumiem, kurus zaimotājs bija nicinājis. Tāpat arī tu par patiesību cīnies līdz nāvei, un Kungs pacīnīsies kopā ar tevi.

Neskai man tos cietsirdīgos vārdus: par ko man rūpēties, man nav nekā kopīga ar viņu. Nekā kopīga mums nav vienīgi ar sātanu. Ar cilvēkiem mums ir daudz kopīga. Viņiem ir tā pati daba, kas mums, viņi ēd to pašu barību, ko mēs, viņiem ir tas pats Kungs, kas mums, tie paši mūsu likumi, kas aicina darīt labu. Tāpēc nesacīsim, ka mums ar viņiem nav nekā kopīga, jo tas ir sātanisks pamudinājums, dēmoniska necilvēcība. Bet labāk par to nevis runāt, bet savas rūpes brāļiem apliecināt ar darbiem. Varu apgalvot, ja katrs no jums rūpēsies par tiem, kas dzīvo pilsētā, tad tajā pavisam drīz labosies pilnīgi visi. Un lai arī skaita ziņā mēs esam pilsētas mazākā daļa, dievbijības ziņā šī daļa ir vissvarīgākā pilsētā. Uzliksim katrs sev par pienākumu rūpēties par mūsu brāļu dvēseļu glābšanu.

Pietiek ar vienu cilvēku, kurā pamodusies dedzība, lai izlabotu visu tautu. Un ja tas vairs nav viens vien, pat ne divi vai trīs, bet jau tāds daudzums spējīgo uzņemties rūpes par bezrūpīgajiem, tad tikai mūsu nolaidības nevis bezspēcības dēļ tik daudzi iet bojā un zaudē drosmi. Patiesi, nav taču neprātīgi, ja, redzot laukumā kautiņu, stedzamies izšķirt kaušļus, vai, ja ēzeli redzam pakritušu, steidzamies palīdzēt tam nostāties uz kājām?

Zaimotājs ir tāds pats ēzelis, kas nav izturējis un sagumis zem sava naida nastas. Piesteidzies pie tā un piecel to ar vārdu vai ar rīcību, ar pazemību vai ar spēku. Zāles lai ir visdauzveidīgākās. Ja savus pienākumus mēs iekārtosim tā, lai palīdzētu saviem tuvākajiem glābties, tad pavisam drīz kļūsim gaidīti un mīlēti arī no to puses, kuri būs saņēmuši mūsu pārmācību.

Un pats svarīgākais ir tas, ka tā mēs visi kopā varēsim nobaudīt tos labumus, kas ikvienam sasniedzami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastības un cilvēkmīlestības dēļ, caur Kuru un ar Kuru kopā slavēšana, gods un vara pienākas Tēvam un Svētajam Garam tagad vienmēr un mūžīgi mūžam. Āmen.