Izsledz_tumsu


Varai ir jābīstas no tautas, nevis tautai no varas. Situācija Latvijā tāda ir tālab, ka 22 gadus esam ievēlējuši tos, no kuriem nākamajā dienā pēc vēlēšanām esam sākuši baidīties. Bailīgi esam joprojām, jo baidāmies katrs savu individuālo baiļu būros, nevēlēdamies piedalīties citu bailēs un kaunēdamies atklāt savējās.

Arī ekonomiskos risinājumus savām dzīvēm masveidā meklējām Īrijas, Anglijas, Vācijas u.c. rietumvalstu virzienā. Tātad, bēgot. Kāds līdz sāpēm grūti aptverams absurds – tauta bēg pati no savas zemes.

Kad jēgu nezaudējuši ļaudis četrgadi pēc četrgades signalizēja par Satversmē paredzētās suverēnās varas nolaupīšanu tautai, vai tauta sadzirdēja? Vai tai bija drosme noticēt patiesībai par valdošā režīma darbībam, atzīstot tās par kriminālām? Uz Latvijas un starptautisko likumu normu pamata šīs darbības joprojām viegli pierādāmas, kā noziedzīgas. Protams, ja tie, kam lietas būtu jāizskata pēc būtības un atbilstoši šiem likumiem, darītu to drosmīgi, taisnīgi un godīgi.

Ja tauta būtu gribējusi, tā arī būtu spējusi vienoties ne zem partiju māņu lozungiem, bet zem vienotas tautas kustības karoga. Apjomīgā tautas kustībā kopā mēs sen būtu pārvarējuši arī savas individuālās bailes, gļēvumu, neziņas un izmisuma izraisīto vienaldzību. Ar visas tautas apvienošanos mēs sen tautai pienākošos varu būtu atguvuši.

Varai jābīstas no tautas, ne tautai no varas. Kamēr turpinām uzrauties uz režīma menedžētām darbībam, kas tautu tikai sašķeļ, nevienam neko pārmest nevaram. Kreisējās, labējās, centriksās, nacionālistiskās, internacionālās – pilnīgi visas partejiskās iniciatīvas ir izdevīgas tikai režīmam – lai skaldītu un valdītu, lai tiem, kas skalda un valda, būtu ienesīgs darbs pašiem un uz tautas rēķina pieaugoša turība partejisko māņu mecenātiem. Kāmēr to neapjēgsim, skaldīšana turpnāsies un tauta zaudēs arī savu pēdējo varas ietekmēšanas instrumentu atliekas. Tādos tautas nevarības apstākļos varam tikai fiksēt un celt gaismā režīma divu dekāžu noziegumus pret tautu un valsti.

Čakli esam vien uz rīcību komentāru zonās. Uz ielām mūs izmānījuši vien režīmā ‘pīāristi’ savās širmju/salmu kampaņās, kas mūs vienmēr tikai šķēlušas, ne vienojušas. Naivi domādami, ka ar katru šādu kampaņu ieslēdzam aizvien vairāk gaismas, nepamanījām, ka esam aizmirsuši izslēgt tumsu. Tumsa turpina melni atmirdzēt no katras saskaldītās tautas gaismā pārvērsties nevarīgās lauskas. Tumsa turpina ienākties mirstošās Tēvzemes laukos, pilsētās, miestos, ģimenēs un nu jau arī mūsu bērnos.

Gaismu mēs varam ieslēgt arī katrs atsevišķi – katrs sev, katrs savā kambarī, pazemē, alā, kamerā.

Tumsu mēs varam izslēgt tikai visi kopā.

Izslēdz tumsu!