Kam pielīdzināms atomizētas sabiedrības cilvēks individuālists, kam augstāks par visu tikai paša viedoklis, noteicošās tikai paša tieksmes un iegribas, kam nospļauties ne tikai uz savas tautas, bet arī uz paša bērniem, paša sievu arī tad, ja tā tikai pirms dažiem mēnešiem laidusi pasaulē šī individuālista dvīnīšus? Kam pielīdzināms šāds cilvēks individuālists, kam vienaldzīgs pat viņa paša dzimums, kam labi, ja vīrieti izkropļo par sievieti (jo loģiski taču, ka dzimis vīrieties nekad par sievieti pārdzimt nevar – ķirurģiski un hormonāli to var padarīt tikai par sievietei ļoti līdzīgu vīrieti) vai sievieti par vīrieti? Kam pielīdzināms cilvēks individiālists, kam vienalga, vai viņa ģimenei bāriņtiesas atņem, vai neatņem, pārdod uz ārzemēm, vai rindas kārtībā piešķir audžuģimenēm tepat Latvijā? Kam pielīdzināms cilvēks individuālists, kam vienalga, ka viņa bērnus par homoseksuālismu un dzimummaiņu “izglītos” jau bērnudārzā un no skolas sola audzinās par visperversākās seksualitātes atbalstītājiem? Tāds cilvēks noteikti vairs nav cilvēks, jo cilvēks pēc būtības un sūtības ir trīsvienīgs, proti, vīrs, sieva un bērns. Tikai šādā trīsvienīgumā pēc būtības un sūtības pasaulē radušies un rodas cilvēki. Atomizēts, tikai uz sevi un savām egoisma samaitātajām iegribām orientēts cilvēks ne tikai vairs nav cilvēks, bet nav vairs arī dzīvnieks, jo dzivnieki pēc savas būtības un sūtības arī nav tikai uz sevi vien orientētas būtnes. Pat dzīvniekiem ir dzimums, viņu nozīmē “ģimene”. Tāds cilvēks individuālists ir līdzīgs dēmoniem. Arī dēmoni ir saprātīgas, garīgas būtnes, kas ir katra par sevi, tiem nav ģimenes, tie nerada pēcnācējus un tie rūpējas, lai viss cilvēcīgi un dabiski ģimeniskais tiktu iznīcināts, degradēts, līdz perversumam izkropļots. Ja šādi cilvēkveidīgi dēmoni sabiedrībā dominē un ja šādas sabiedrības ideoloģiju propagandē un valsts likumu līmenī ievieš tautas izvēlētā vara, tad šādu valsts iekārtu sauc par sātanisku. Tā vairs nav vergturu, feodālisma, kapitālisma vai komunisma, bet atklāta sātanisma iekārta. Sātanisms ir valsts iekārta visā šodienas rietumu pasaulē, kurā liberālisms visa 20.gs. laikā paguva ielikt atbilstošos pamatus. Lai cik nežēlīgs bija komunisms, tādu postu ģimenēm, bērniem, morālei, cilvēcībai tas nenodarīja. Bet šodienas Latvijā pat Labklājības ministrijā varu pārņēmušo sātanistu grupējums turpina īstenot politiku, kas mūsu valstij un tautai 22 gados jau nesusi un turpina nest morālam, ekonomiskam un fiziskam genocīdam pielīdzināmu postu, kādu neatnesa pat pirmā un otrā pasaules kara sekas kopumā (skat. Dzimumu līdztiesības plāna darbību neapturēs).
Latvijā nav nevienas organizācijas, neviena politiska spēka, nevienas sabiedriski un politiski jaudīgas, pietiekami drosmīgas un neatlaidīgas personības, kas pret to cīnītos, aicinot šādai cīņai pievienoties vēl sātānisma nelēmētos pārējos. Krievijā šādi spēki, paldies Dievam, ir. Viena no visaktīvākajām, drosmīgākajām un ietekmīgākajām ir organizācias «Ģimene, Mīlestība Tēvzeme» vadītāja Ludmila Rjabičenko. Viņas interviju ar priesteri Dmitriju Smirnovu aicinu noskatīties visus tos, kurus Latvijā valdošā sātanisma ideoloģija par dēmoniem padarījusi vēl nav. Visu dzirdēto ietulkojiet Latvijas kontekstā. Tā visa jau sen ir arī Latvijā notiekošā realitāte, taču pie varas esošie un mediju uzraudzību pārņēmušie sazvērnieki pret savu valsti un tautu teicami notur sabiedrību totālā neziņā, pasivitātē un vienaldzībā.
