Kāds mans paziņa nedēļu ceļoja pa Grieķiju. Redzētais un dzirdētais viņu pārsteidza. Ļaudis tur reāli šancē ar tādu atdevi, par kādu mēs Latvijā varam tikam sapņot. Nav ne gabaliņa neapstrādātas zemes, un strādāt līdz 12 stundām dienā vai pat divos darbos tur ir tikai normāli. Algas tādas slodzes režīmā reti kad pārsniedz 1000 eiro, bet pensijas ir ļoti nelielas. Vairums grieķu knapi velk galus kopā, daudzi aizbrauc peļņā uz Ziemeļeiropas valstīm.

Dažādi grieķi dažādās Grieķijas malās stāstīja viņam vienu un to pašu: “Mūs iznīcināja eiro”, “Vācieši nespēja mūs pakļaut ar karu, bet nu pakļāva, ievelkot eiro zonā”, “Merkele ir Hitlers kleitā” u.tml. Visi, kā viens, gāna valdību, kas viņus iegrūdusi šodienas postā. Jo līdz nonākšanai eirozonā Grieķija bija pasaules attīstītāko ekonomiku divdesmitniekā…

Mums mediji stāsta, kādi grieķi slaisti un kādas tur fantastiskas algas, pensijas, atlaides un pabalsti. Arī par to, kā nabaga Eirosavienība viņu dēļ piepūlas, sevišķi jau nu Vācija.

Taču nelaime slēpjas citur, kāpēc arī to tagad te rakstu. Kad par piedzīvoto viņš dalījās saprātīgu latviešu vidē, viņu vienkārši atteicās ņemt par pilnu. Nomācošais vairākums latviešu sabiedrībā joprojām nav gatavi sakarīgi spriest par ekonomiskiem jautājumiem, jo ir totāli politizēti un gatavi balsot par jebko, lai tikai tas viņus attālinātu no Krievijas. Šim baram vienalga, vai NATO, ES vai eirozona… Negribas pat domāt, kur ar tādā līmenī apstrādātu jēgu nonāksim nākotnē. Taču nav šaubu par vienu: ja šobrīd tiktu aktualizēta tēma par Latvijas iekļaušanos Vācijas Federatīvajā republikā vai Zviedrijas karalistē, visi barā nobalsotu PAR. Bet par piedāvājumu kļūt par ASV 52. administratīvo apgabalu (štatu), vienvirzienā politizētie letiņi nobalsotu ar abām rokām reizē.

Latvijā nav nedz nacionālisma, nedz patriotisma. Ir akla un bezjēdzīga dzimtcilvēku bēgšana no viena lielskunga pie nākamā. Tādam baram kaut ko mēģināt izskaidrot par to, ka šā brīža lata segums – dolārs un eiro – ir ne tikai bez seguma, bet ar neatmaksājamu parāda nastu apgrūtinātas valūtas, ir veltīga laika tērēšana. Tikpat veltīgi ir šo politizēto masu turpināt pārliecināt, ka zviedru bankas mūs krāpj un izputina.

Tas bija viņa stāsts par grieķiem, kas saprot, kas noticis ar viņu valsti. Masveidā saprot un ķeras pie savas zemes darbiem – ar, sēj, pļauj, veido ganāmpulkus, glābj savu Tēvzemi un glābjas paši. Kādu stāstu Latviju apceļojušais grieķis pastāstītu savējiem dzimtenē par mums?

P.S. P.S. Lūk,te jau arī  nekavējošs un aktuāls turpinājums grieķiskaja liecībai: Barrozu – krīzes pārvarēšanai ES jāattīstās kā nacionālu valstu federācijai.