Lūk, te šo “gulbīšu” sejas: http://www.atmoda.com Viņi mītējas Siguldā un ne pārāk piesietu bērnu iemānīšanu savos tīklos veic tieši tur. Tas notika pirms dažām dienām. Kādai mātei vienkārši nolaupīja 6 gadīgu meitiņu. Pūderēja bērna naivās smadzenītes, kamēr ievilināja dzīvoklī. Kad māte metās bērnu glābt, “mācītājs” (tā sevi dēvē viens no “gulbīšiem” ) aizbildinājās, ka viņiem iekšpusē, kur bija ievilināta nolaupītā meitiņa, notiekot “dievkalpojums”. Mātes priekšā tika aizcirstas durvis, no šausmām stīvai un drebošai paliekot kāpņu telpā. Māte rīkojās, izsauca policiju. Taču arī tā netika galā ar “gulbīšiem”. Tad tika saukts Siguldas Bāriņtiesas aģents, kas ieradās apbrīnojami ātri un, pēc visa spriežot, jau ar gatavu lēmumu par bērna tiesību atņemšanu.

Jā, nu jau bērns šai sievietei ar augstāko filozofisko izglītību un vairāku gadu pieredzi darbā policijā, ir atņemts. Kā viņa pati raksta – “30 līdz 40 sekundēs”. Nu tas jau aizskapēts uz Valmieras krīzes centru (bērnu koncentrācijas nometni), kura priekšā māte ar vēl neatņemto meitu līdz bezsamaņai jau izkliegusi savas sāpes. No bērnu krīžu radīšanas “speciālistu” puses visļaunākajā tonī nu jau mātei likts par savu bērnu vairs pat nedomāt, jo ar bērnu strādājot psihologs, kas palīdzēs viņam aizmirst ģimeni un sagatavos to jau rindā stāvošai audžģimenei…

Viss tieši pēc tāda paša scenārija, kā citur “brīvajā” pasaulē, kur bērnus vecākiem atņem par reāliem niekiem, piem., par to, ka tiem liek mazgāt traukus, ka neļauj pēc pusnakts sēdēt pie datora vai, kā šajā gadījumā, par to, ka eiroremontētā vienistabas dzīvoklī tētim, mammai un divām meitām esot par šauru, un ka meitas nedrīkst gulēt vienā gultā… Lai gan, kā rāda Zviedrijas u.c. “attīstīto” sodomītisko valstu bērnu psihes kropļošanas pieredze, bērnus var atņemt arī tad, ja vecāki liedz tiem jau agrīni eksperimentēt ar homoseksuālismu (ja gribiet vairāk, lasiet par bezdzimuma bērnudārziem Skandināvijā).

“Žēlastības upes” Gulbji peld no “Zvannieku” misjas ūdeņiem, kurus, kā zināms, maigi kuļ LGBT un eitanāzijas publiskais atbalstītājs mācītājs Juris Cālītis, kas 2005.gadā pirmā LV Praida laikā vadīja geju “mesu” Anglikāņos. Latvijas variantā to sauc par “Bāriņtiesu”, bet visā pasaulē šo ģimenes un bērnus terorizējošo organizāciju tīklu dēvē par Juvenālo Justīciju. Kā zināms cīņa par Norvēģijā strādājošajam latvietim Andrim Baltruņķim atņemto bērnu joprojām turpinās (skat. ŠEIT). Zināms arī, ka šajā masu slepkavas Breivika “labklājības” zemē ik gadus iebraucējiem atņem ap 11 000 bērnu. Vai ar masu pedofilu Miķelsonu slavenajai Latvijai lemts iet šīs ģimeņu elles Norvēģijas posta ceļu?

Esmu pārliecināts, ka “reliģiskās” organizācijas, kas cīnās par bērnu tiesībām, bez vecāku un policijas atļaujas tos ievilinot savos tīklos, dara to ciešā sadarbībā ar Bāriņtiesām un bērnu krīzes centriem, kuru darbiniekiem globālie liberālfašisti “smagi sapiķojuši”, lai sev likumīgi atvēlēto koncentrācijas nometņu zonās gatavotu preci “attīstīto” rietumu neauglīgo onku un dāmīšu audžuģimeņu vairāk vai mazāk pedofilajām lustēm. Nevaru, protams, to tā 100% pierādīt, bet zemāk Iesnieguma liecībā lasāmais notikums runā pats par sevi.

Gribiet vēl tonnām nežēlīgu faktu par Juvenālās Justīcijas (Latvijā – Bāriņtiesas) teroristisko organizāciju pastrādātajiem noziegumiem? Meklējiet paši. Bet iesākumam eleganti noderēs no vietējā tīmekļa noģindušo aci uzmest kaut šim – форсайт-проект «Детство-2030»

Hallo, latvieti, vai tu vēl vispār kaut ko dzirdi un nojēdz, kas jau izdarīts un ko vēl dara ar tavu valsti, tautu un tās vēl dzīvajiem bērniem?
Hallo, Latvijas iemītniek, kam Tēvzemes nolaišana uz grunti visās jomās sāp aizvien nežēlīgāk! Tava zeme, tava Tēvzeme pieder svešiem saimniekiem, kuru morāle, ticība, ideoloģija mums ir iznīcinoši sveša.
Hallo, Latvijas pilsoni, hallo, nepilsoni! Glāb savus un savu līdzās dzīvotāju bērnus no starptautiskā mūsu vēl dzīvo un dzimstošo bērnu iztirgošanas un patērēšans noziedznieku terora!
Okupē ne tikai ar krāpniecību atņemtās zemes un mežus, bet arī katru valsts varas un ierēdniecības līmeni – jomu pa jomai.
Okupē politiku, vēl jēgu nezaudējušais pēdējais mohikāni!

Okupē Latviju! Occupy Latvia!

• • •

Organizētās bērnu laupīšanas organizācijas “Žēlastības upe” sadarbībā ar Bāriņtiesu aplaupītās mātes liecība. (Gramatiskās kļūdas tālab, ka māte pēc tautības nav latviete. Lasot, mēģiniet iztēloties arī to, kādā stāvoklī māte šo dokumentu rakstījusi, jo viņa šo dokumentu patstāvīgi rakstījusi PATI.)

- – -
Administratīvajai rajona tiesai

Antonijas ielā 6, Rīga, LV-1010

Pieteicēja: Žanna Pilsētniece

p.k ……

(Siguldas adrese)

Tālr. ……

e-pasts: ……

Atbildētājs: Siguldas novada Bāriņtiesa

Raiņa 3,Sigulda,LV-2150

Prasības pieteikums par administratīvo aktu atcelšanu

Saskaņā ar Administratīva procesa likuma 75.panta 1.daļa vēlos pārsūdzēt 12.07.2012. Siguldas novada Bāriņtiesas Lēmumu Nr.1-6/57 pilnā apjomā.

Es, kā māte, uzskatu, ka Lēmums ir prettiesisks šādu apsvērumu dēļ:

Bērna tēva paskaidrojumi arī neņemti vēra.

Ņemti tikai paskaidrojumi mācītāja (ap 33 gadi ar kriminālu pagātni) un draudzes locekļus, dzērājus cilvēkus no Rīgas domes mājas Strēlnieku iela 84A, kuri nezin manu ģimeni, mani un es ar viņiem gandrīz nekontaktējos. Viņi pārliecināti par savu viedokļi lai Bāriņtiesa izdara vēlamos secinājumi. No manas mājas Strēlnieku ielā 86a Bāriņtiesa atteica ņemt paskaidrojumi, jo mūsu māja visi ir kārtīgi cilvēki, piemēram, līdzīpašniece „Elvi” , menedžeris no „Evor”, treneris sporta kluba ”Kore”, skolotāja no Siguldas valsts ģimnāzijas, amatpersona no Siguldas novada domes.

14.07.12 aizbraucu uz Valmieru Raiņa iela 9f pie meitas Alīnas, bet, runājot neilgi, viņa lūdza kaut nopirkt un atnest. Kad nopirku, man pie viņas vairāk nepielaida, teicot, ka Alīnu grūti nomierināt un viņa grib mājas. Man, ka mātei, nav ieteicams apciemot.

16.07.12. Alīna piezvanīja man no krīzes centra (viņa zina tālr no galvas) un 10 sek. teica: ”mamma man ir slikti, paņem mājās” un rupja audzinātājs balss, kliedziens.

17.07.12.gāju Siguldas sociālā nodaļā, bet, runājot ar sociālo darbiniece Ritu, teica, ka man jāšķiras no bērna tēva un jāmeklē atsevišķas guļamvietu visiem. Jābūt 4 atsevišķiem dīvāniem.

18.07.12. atkal aizgāju uz Siguldas sociālo nodaļu, šoreiz runāju ar citu, pat vārdu nepateica. Viņa ieteica pa vidu istabai nolikt aizkaru, tā, kā kopmītnē vai barakās, un nekavējoties šķirties no bērna tēva. Viņa izteica nepatiesas ziņas par bērnu tēvu un piebilda, ka varam zaudēt otru bērnu. Uz manu jautājumu ”kas būs ar Alīnu”, saņēmu atbildi, ka ar Alīnu strādā psihologs, pēc tam pedagoģiskā komisija, ieliksim internāta, audžuģimenē. Jums ir atņemtas aprūpes tiesības un ar meitu nav nekādas saistības. Kad es teicu, ka Alīna gandrīz ir sagatavota skolai, ir daudz kas no veikala nopirkts, ir uzņemta Siguldas 1.pamatskolas 1. klasē. Viņa piecelās un aizgāja.

20.07.12. kopa ar otru meitu Elīnu aizbraucām uz Valmieras krīzes centru. Ar mani runāja divas sociālas darbinieces, kuras teica, ka Bāriņtiesa kategoriski aizliedza man un ģimenes locekļiem tikties ar Alīnu. Prasu Bāriņtiesas Lēmumu. Atbilde, ka man nav tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Jums ir atņemtas aprūpes tiesības, jūs neesat vairāk māte. Bāriņtiesa gatavo dokumentus par Jūsu apcietinājumu. Aizmirsiet par bērnu, jo ar 23.07.12. psihologs strādās tā, lai Alīna aizmirstu par savu ģimeni.

Es atvainojos, bet es laikam biju pēc šiem vārdiem afekta stāvokli, mēs ar Elīnu izskrējām āra un sakām mājas priekšā kliegt, cik bija spēka ”Alīna, es tevi mīlu. Es tava mamma!” Mēs kliedzām tik ilgi, cik bija spēks, lai dzird visa Valmiera. Cilvēki, kas gāja, apstājās un mašīnas, kas brauca, apstājās. Pat Elīna, kurai ir gandrīz 4 gadi, kliedzot raudāja ”Māsa… Alīna!”

23.07.12. zvanīju uz krīzes centru (tālr.: 64220686), bet man atbildēja, ka jāsaprot, ka Bāriņtiesa pilnīgi izolēja meitu no ģimenes. Bāriņtiesas vārdi ir likums, jūs neesat nekas.

Ko es esmu izdarījusi, kā māte un kā jurists, ka man ir atņemtas aprūpes tiesības par 30-40 sekundēm un ka no manis jāizolē pilnība bērns? Kāds likuma pamatojums? Uzskatu, ka Bāriņtiesa pilda pasūtījums.

Par atvainošanu nemaz nevar runāt, jo man, ka mātei ir tik dziļas sāpes un pazemošanas sajūta, ka nekādas atvainošanas vārdi nevar nomierināt manu dvēsele un sirdi. Austrumu filozofijā ir teikts, ja tu gribi apiet visu pasauli, apej apkārt mātei un tēvam. Tā ir visa pasaule. Tas ir sākums un gals. Manam bērnam ir atņemta laba pasaule. Par kādu atvainošanu var būt runa? Es šaubos, ka vispār par tādu rīcību īsta māte var piedot .

Varu piebilsts, ka Bāriņtiesu 12.07.12. redzēju pirmo reizi. Siguldā dzīvoju apmēram 2 gadus. No 2003-2009 dzīvoju starp Rīgu un Sankt-Pēterburgu, kur mācījos, 2001-2003 piestrādāju valsts policijā (filmējot).

Saskaņā ar Administratīva procesa likuma 31.panta 1. daļa,74.panta 4.daļa,75.panta 3.daļa,184.panta 2.daļa un izmantojot tiesu prakse spriedums lietā SKA-512/2007 un lietā Nr. A420683011 ES LŪDZU TIESU:

Lēmums 1- 6/57

2. Atlīdzināt morālais kaitējums, sakara ar valsts iestādes Lēmumu par izņemšanu no ģimenes 7-gadīgo Alīnu un pilnība izolēšanu no ģimenes – 2.000Ls, tēvam 2.000Ls, masai Elīnai 2.000Ls, pašai Alīnai 2.000Ls. Ja gadījuma Alīnai nepieciešama būs rehabilitācija atlīdzināt papildu 7000Ls.

Līdz spriedumam ES LŪDZU TIESU, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 196.pantu, nekavējoties aizliegt Siguldas Bāriņtiesai un Siguldas novada sociālajam dienestam veikt šādas darbības :

1. Psiholoģiski, medikamentozi vai citādi ietekmēt, lai Alīna aizmirstu par savu ģimeni.

3. Par aizliegumiem tikties mātei ar savu meitu Alīnu.

4. Bez reāli pamatotiem apstākļiem izņemt otru meitu Elīnu.

5. Par aizliegumiem iet Alīnai 1. septembrī 1. klasē Siguldas 1.pamatskolā (100 m. no mājām).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 197.panta 1.daļu, Es lūdzu pieņemt Lēmums steidzīgi.

Atļauju tiesai 20 foto no ģimenes arhīva paradīt neatkarīgam ekspertam. Pēc tiesas procesa lūdzu atdot, jo daži ir vienā eksemplārā.

Pielikumā :

1. Atbildētājam, kopija

2. Iesniegums par atbrīvošanu no valsts nodevas

4. Konverts ar 20 foto (tikai priekš tiesas)

5. Diploma kopija (tikai priekš tiesas)

Ar cieņu,

Žanna Pilsētniece

2012.gada 23.jūlijā

Rīga, plkst.14.00