Biju aizplēsis pie kādas lauku kaimiņtantes, kas zināja visu ne tikai par šo apkaimi līdz pat 20.gs. sākumam, bet arī visu par mežu kopšanu, izlases cirtēm viņas tēta un vectētiņa laikos. Viņa teica: “Ja cērt tā, kā šodien, tur, kur vairs nebūs putni, vairosies tārpi un kukaiņi…” Arī viņa piekrita manam formulējumam, ka LV mežus cērt kā slimus lopus… Lai gan slimi ir ciršanas organizatori. Īsāk – lopi. Specifisks kretīnisma svaigums arī situācijā, kad vienīgais, uz kā rēķina vēl var nopelnīt, ir Latvijas valsts, zemes un tautas atlieku iznīcināšana. Cik daudziem uz iznīcināšanas laiku nu ir darbs. Kad nolaidīs no kājas pēdējo koku un cilvēku pamesto Tēvzemi pametīs tārpu dzīrēm, būs par vēlu kaukt un gaudot. Laiks tīties, letiņi.

Kad izdzirdu Aidi Tomsonu šodien bijīgi intervējam vienu no Latvijas pirmģērētājiem Repšu Eināru, nopūtos par cinismu, pie kāda esam pieradināti, kā pie normas. “Speciālisti”, kas sen pelnījuši vismaz piecus mūža ieslodzījumus, vēl tiek laisti studijās un palaisti pat ēterā. Letiņi, par ko viņi mūs tura? Par ko mēs viņiem ļaujam sevi turēt? Laiks vai nu totāli solidārā mobilizācijā visiem kopā sistēmu mainīt, vai nu to varonīgi tikpat solidāri un totāli ignorēt, pamest, boikotēt utt. Kas šī režīma sargsuņus pārmācīs, ja ne nepārvaldāms haoss, uz ko viss tā pamazām arī virzās. Diemžēl, pagaidām pat šo haosu organizē globāli, ar mūsu režīmam līdzīgo režīmu informatīvu atbalstu.

Kāpjam ābelēs! No tām viss labāk un tālāk redzams. Man šodien atvērās bites acs.

Sveicu visus Debessbraukšanas svētkos! Tiem, kas respektē kalendāru, pēc kura dzimuši visi mūsu vlastiskuma pamatlicēji, proti, Juliāna kalendāru, šodien lieli svētki.