Pirms 10 gadiem šo dziesmu veltīju, Grūzijā dzimušai abhāzietei, pareizticīgajai Izaurai – skaistākajai Rīgas ubadzei, jaunībā dziedātājai, dzejniecei, ar kuru bieži sastapāmies pie toreiz vēl uz Kr.Barona ielas esošā veikaliņa “Ābolītis”. Vakar kāds Draugos bija ieklājis video liecību par viņu, ko pateicībā izmantoju savam vienkāršajam Izauras piemiņas klipiņam.

Lai arī klipiņš ievietots jau 2008.gadā, šodien saņēm ziņu no kāda sava ticības brāļa un drauga: “Pareizticīgā abhāziete vēl ir dzīva. Redzēju viņu Majoros barojam baložus, tad klostera baznīcā viņa bija uz eļļas svaidīšanu. Nesen redzēju uzi iielas. Dzīva, dzīva…”

Slava un pateicība Dievam!