Sieva, ar kuru 2000-šo gadu sākumā uz Kr.Barona ielas pie veikala “Ābolītis” tikāmies un tērzējām bieži, vēl dzīva. Paldies tam, kas notvēris šo video un ieklājis Jūķubē. Šai sievai esmu veltījis vienu no sev pašam vistuvākajām dziesmām. Tikpat kā visas esmu rakstījis tikai līdzjūtībā sistēmas pazemotajiem ļaudīm. Arī viņai.

Te mana dziesma
VECĀS UBADZES PIEMIŅAI,
kas veltīta tieši šai Grūzijā dzimušajai abhāzietei.

 

P.S. Pievienoju vārdus “TOMĒR… NEZINU…”, jo tūlīt pēc publicēšanas pamanīju, ka video ieklāts 2008.gadā… Taču, vienalga, tā ir mana Izaura.